trešdiena, 2014. gada 23. aprīlis

Ričards Meisons "Baudas meklētāja stāsts"

Vispasaules grāmatu dienā ir grēks neierakstīt par kādu grāmatu arī blogā. Lieldienas bija ražīgas un izlasīto grāmatu plauktiņā varu ielikt arī Ričarda Meisona darbu "Baudas meklētāja stāsts". Ja vēlies aizceļot uz 20.gadsimta pašiem pirmajiem gadiem Amsterdamā, pastaigāt pa smirdošu kanālu ieskautām ieliņām un ielūkoties pilsētas lepnākās savrupmājas guļamistabās - laipni lūgti šī romāna lapās!

Pits Barols ir jauns vīrietis, kurš no mātes francūzietes guvis lielisku audzināšanu un tagad izrāvies no nomales pelēkajām ķetnām. Atstādams aizmirstībā āra tualeti un vannu, kurā nevar vienlaikus iemērkt gan riekstus, gan ceļgalus, Pits uzsāk mājskolotāja darbu lepnajā Vermēlenu Sikertsu namā.


Kautrība noteikti nav ne Ričarda Meisona, ne viņa radīto tēlu spilgtākā īpašība. Sekss šajā darbā ir ik uz stūra - ne vienmēr tas patiesi notiek, dažreiz tas paliek vien varoņu fantāzijās. Esmu toleranta pret cilvēku vēlmēm un izvēlēm, kā arī cenšos tāda būt pret skaļajiem protestētājiem. Tomēr man iešāvās prātā viena ķecerīga doma - ja šo grāmatu iedotu izlasīt pret geju cīnītājam un dziesminiekam Kasparam Dimiteram, viņš, iespējams, zaudētu prātu. Pilnīgi un galīgi! Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka Pita Barola valdzinājumam nespēj pretoties gandrīz neviena sieviete un arī vairums vīriešu.

Romānā ir vairākas sižetiskās līnijas - mīlestība starp pretējiem dzimumiem, starp vienu dzimumu, neatbildēta mīlestība, laulības pārkāpšana, bizness un arī ticība dievam un šīs līnijas izpaužas katra vairākos variantos caur vairākiem varoņiem. Grāmatas nosaukumā norādītais baudas meklētājs, starp citu, varētu būt gan Pits Barols, gan arī jebkurš cits no romāna atklātajiem varoņiem. Katram dzīvē ir sava bauda un tā ir gan jāatrod, gan arī jāprot sniegt citiem tas, ko kāro viņi, īpaši, ja tas palīdz izkārtot sev labvēlīgu notikumu gaitu.

Kopumā Pits Barols ir vareni apsviedīgs jaunais cilvēks, kurš radīs izeju gandrīz no ikkatras situācijas. Mana interese par šo darbu ne mirkli neatslāba. Kas patīkami - sižets nav mākslīgi stiepts un staipīgs uz visām pusēm, romāna notikumu kāpinājums pienāk strauji un tikpat strauji lasītājs arī saņem atrisinājumu. Nedaudz grūtāk kļuva lasīt brīdī, kad Pits uzsāk jaunu dzīves daļu pēc darba pie Vermēleniem-Sikertsiem. Parādās daudz jaunu varoņu un katram jāspēj izsekot līdzi. Taču šajā laikā romāns nezaudē savu aizraujošumu un neieved lasītāju neizprotamos labirintos. Aprakstīt visu, kas šajā nebūt ne apjomīgajā darbā notiek, nav iespējams un, manuprāt, nav arī nepieciešams.

Kam iesaku? Visiem, kas grib palasīt tādu mazliet oldskūl erotiku ar sižetu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Filma "Kriminālās ekselences fonds"

Nemēģināšu atstāstīt to, kas rakstīts jau daudzās citās atsauksmēs/recenzijās par šo kriminālkomēdiju. Lamuvārdi, vintāžs un spriedze....