sestdiena, 2017. gada 11. marts

Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā"

Turpinu lasīt grāmatas no sērijas "Mēs. Latvija. XX gadsimts" un šoreiz esmu ķērusies klāt pirmajam sērijā izdotajam romānam - Osvalda Zebra darbam "Gaiļu kalna ēnā". Salīdzinoši īss darbs, gluži kā ieskrienoties lielajai prozas darbu rindai, kas sekos pirmajai grāmatai, 160 lappuses. Viena no retajām šīs sērijas grāmatām, kas šobrīd pieejama arī e-versijā un tieši šāda tā iegūla manā virtuālajā grāmatu plauktā.

"Gaiļu kalna ēnā" veltīts vienam no lielajiem 20.gadsimta sākuma satricinājumiem, proti 1905.gada nemieriem, skarot arī izmeklēšanu, kas tiek veikta pēc tam. Tiek uzskatīts, ka tā laika notikumi lika pamatus Latvijas valstij. Autors vairāk pievēršas tieši zemnieku nemieriem un pretošanās kustībai Rīgā, kā arī neapmierinātībai ar pārkrievošanas kampaņu un ar to saistītajām skolotāju eksekūcijām, nedaudz mēģināts skart arī ebreju pogromus. Jāsaka gan, ka Zebris šajā ļoti īsajā darbā ir sajaucis ļoti daudzas sižetiskās līnijas un līdz ar to arī atklāj daudzus šķietami tieši savā starpā nesaistītus personāžus.

Viena taciņa šajā darbā ir detektīvs par nolaupītiem bērniem, vēl viens stāsts ir trilleris par un ap revolucionāriem un revolūciju Latvijas laukos 1905.gadā un Rīgā 1906.gadā, tā ir arī kādas ģimenes (divu ģimeņu) drāma un vēl arī stāsts par prāta zaudēšanu, vainu un sirdsapziņu. Vienā lielākā stāstā tie ir vairāki mazie stāsti par cilvēku lētticību, cerībām, ka pārmaiņas ir revolucionāru rokās, ticēšanu antisemītistu izdomātiem murgiem un vēl, un vēl un vēl... Varoņi lielā stāsta rāmī ir saistīti savā starpā tā vai citādi, bet vairākas sižetiskās līnijas šķiet nepabeigtas, iepītas vien tādēļ, lai atbilstu uzstādījumam par darbā apskatāmo laika posmu.

Šajā romānā ir labs vēsturiskā fona izklāsts, gan izmantojot atbilstošā laika ielu nosaukumus Rīgā, gan niansēti aprakstot attiecīgā laika cilvēkus. Diemžēl jāsaka, ka tik liels sižetisko līniju daudzums zināmā mērā padara grāmatu par daudzu puspabeigtu stāstu savārstījumu. Vienlaikus jāpiebilst, ka uzmanību romāns turēja labi no pirmās līdz pat pēdējai rindai. Arī divu ģimeņu melodramatiskā saistība bija tāds "wow!" elements, bet neko vairāk neteikšu, lai izvairītos no maitekļiem.

Pat, ja galu galā šis darbs jums nepatiks, izlasīt ir vērts - 160 lappuses var "izraut" diezgan ātri, gluži vai vienā elpas vilcienā, un vismaz patērētā laika žēl nebūs. Jāpaskatās, ko vēl autors radījis. Man šķiet, ka man varētu patikt.

Osvalda Zebra "Gaiļu kalna ēnā" bija Latvijas Literatūras gada balvas 2014 pretendents kategorijā "Labākais prozas darbs", taču balvu galu galā ieguva Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Runājot par tehnoloģisko risinājumu, šī darba e-versijā ir ļoti ērti iekārtoti zemsvītras paskaidrojumi. 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru