piektdiena, 2014. gada 21. marts

Viljams Bērtons Makormiks "Ļeņina harēms"




Neļaujieties sevi maldināt grāmatas nosaukumam stāsts nebūt nav par krievu vadoņa dzīves sievietēm. Viljama Bērtona Makormika darbs "Ļeņina harēms" ir par latviešiem jeb precīzāk - Latvijā reiz dzīvojušajiem. Patiesībā tieši sākotnējā malda dēļ šo grāmatu biju atsijājusi sev kā neinteresantu un pat nedomāju lasīt. Mans domas mainījās pēc sarunas ar izdevniecības Zvaigzne ABC meitenēm, jo es uzzināju grāmatas tapšanas stāstu un tapu ieintriģēta.

Viljams Bērtons Makormiks šī darba tapšanai veltījis septiņus izpētes gadus - mācījies krievu valodu un ticies gan ar krieviem, gan latviešiem un vēl ko tik ne. Romāns ir īpašs, jo cilvēks, kas nekad nav iepriekš bijis saistīts ar Latviju, izlēmis iedziļināties mūsu vēstures notikumu līkločos. Manuprāt, viņam sanācis labi.

Stāsts ir par vācbaltu muižnieku jaunāko dēlu Viktoru Rūku. Viņa ģimene zaudē savu muižu zemnieku nemieros 1905.gadā, pēcāk viņš pret savu gribu nonāk sarkanās armijas rindās un piedalās pirmajā pasaules karā un boļševiku revolūcijā. Viktors labi izprot baltiešu alkas pēc brīvības un nicina totalitāro režīmu Maskavā, tomēr nejūtas piederīgs vairs ne muižniecībai, nedz arī jaunajai komunistiskajai pārvaldei. Liktenis aiznes Viktoru sarkano strēlnieku pulkā, ko veidoja latvieši, bet citi nicinādami sauca par Ļeņina harēmu.

Karš beidzas, Viktors atgriežas dzimtenē Latvijā, iemīlas ar savai kārtai neatbilstošu un pēc politiskās pārliecības vecākiem netīkamā meitenē, ko galu galā apprec. Ilgi uzelpot Viktoram nav lemts, jo viņu līdz ar sievu Kaivu 1941.gada 14.jūnijā Staļina režīms ierauj lopu vagonā uz Sibīriju.
Nestāstīšu kā Viktoram un Kaivai klājas pēc tam, lai kāds cits lasītājs nezaudē to brīnumaino sasprindzinājuma sajūtu, ko spēj radīt grāmata, vienlaikus sniedzot lasītājam brīnumainu atpūtu.

Lai arī darba galvenais varonis ir izdomāts un arī konkrēts dzīves gājums nav aizgūts kādā reālā personībā, realitātes sajūta netika zudusi nevienā mirklī. Visas grāmatas garumā ir jūtams, ka autors ir ieguldījis milzu darbu, lai viņa aprakstītie notikumi sakristu ar reālajiem notikumiem pasaule - gan kaujas Nāves salā, gan arī Latvijas iedzīvotāju deportācijas. Nezinu, vai speciāli, bet zīmīgi, ka grāmata, kas skar lielus Latvijas vēstures notikumus, izdota laikā, kad tuvojas 16.marts, 25.marts, 9.maijs. Viss savelkas vienotā kopumā ar nosakņu valstī šajā pavasara atnākšanas laikā.
Precīzi uztverti ne vien vēsturisko notikumu datumi, bet arī detalizēti aprakstītās kaujas, domāju, sagādās baudu ikvienam kara un vēstures žanra literatūras cienītājam. Iesaku kā vīriešiem, tā sievietēm, jo mīlestības līnija romānā ir tieši tik neuzbāzīga, lai asiņaino notikumu aprakstiem piesaistītu arī daiļo dzimumu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru