Par grāmatu lasīšanas paradumiem Latvijā

Avots: māte gugle

Nesen tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par grāmatu lasīšanas paradumiem Latvijā. Galu galā noskaidrots, ka puse jeb 50,4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir līdz galam izlasījusi vismaz vienu grāmatu.

Nolēmu savas domas par lasīšanas paradumiem izklāstīt sava veida interneta komentāru paveidā. Iespējams, ka jums, mani lasītāji, lasīsies kāda atbilde uz maniem jautājumiem vai iebildes/skaidrojumi par maniem secinājumiem. Droši komentējiet!

Mana pirmā doma: tiešām tikai vienu?

Vienlaikus dati liecina, ka grāmatu lasīšanas intensitāte ļoti būtiski atšķiras. Saskaņā ar aptaujas datiem 10% iedzīvotāju pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši vienu grāmatu, 11% - divas, 10% - trīs vai četras, 9% - piecas līdz deviņas, bet 12% apgalvo, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir izlasījuši desmit vai vairāk grāmatu. 

Un mana nākamā doma: tik maz procentuāli ir to, kas lasa vairāk par vienu grāmatu gadā? Tiešām esam vien dziedātāju tauta?

Saskaņā ar aptaujas datiem vidēji viens Latvijas iedzīvotājs pusgada laikā ir izlasījis 3,3 grāmatas. Te jau nu gan kā ar vidējo temperatūru slimnīcā vai to, ka man ir maltā gaļa, tev - kāposti, bet vidēji mums abiem ir kāpostu tīteņi.

Aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem ir krietni aktīvākas grāmatu lasītājas. Tikai 37% sieviešu apgalvo, ka pēdējā pusgada laikā nav izlasījušas nevienu grāmatu, savukārt vīriešu vidū tādi ir 59%. Vidēji viena sieviete izlasījusi 4,4 grāmatas, bet vīrietis - tikai divas. Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka salīdzinoši aktīvāki lasītāji ir iedzīvotāji vecumā virs 45 gadiem, kas vidēji ir izlasījuši 3,9 grāmatas, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, kas vidēji ir izlasījuši piecas grāmatas, krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji - 3,8 grāmatas, kā arī t.s. "baltās apkaklītes" - vadītāji - ir izlasījuši 3,9, bet speciālisti un ierēdņi - 4,2 grāmatas.

Savukārt mazāk aktīvi lasītāji ir iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 34 gadiem - viņi vidēji pēdējā pusgada laikā izlasījuši 2,6 grāmatas, iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība - 1,9 grāmatas, tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā - 2,9 grāmatas, kā arī fiziskā darba strādnieki un pašnodarbinātie, kam šie rādītāji ir attiecīgi 2,3 un 2,4 grāmatas.

Šādi rādītāji gan nepārsteidz. To nosaka, piemēram, ikdienas dzīves ritms - sievietes, mājsaimnieces, vecāki cilvēki utt. var veltīt laiku, lai apmeklētu bibliotēku un paņemtu lasāmvielu tur. Sabiedriski aktīvāki un ieinteresētāki par norisēm ir izglītotie cilvēki un tie, kas strādā mazāk fizisku darbu. Jaunāki cilvēki vienkārši vairāk nodarbojas ar karjeru un mācībām, nekā ar sevis pilnveidošanu caur literatūru. Tāpat izglītotākie un labāk apmaksātie var atļauties nopirkt grāmatu, ja nav laika, lai apmeklētu publisko bibliotēku.

Kas man nav saprotams - kāpēc latviešu valodā ģimenēs runājošie ir kūtrāki lasītāji nekā citās valodās runājošie? Kādam ir apakšā skaidrojums tam?

Aptaujas dati liecina, ka nepastāv lielas grāmatu lasīšanas atšķirības starp pilsētām un laukiem, kā arī dažādiem Latvijas reģioniem. Vienīgais izņēmums ir Rīga, kur to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā pusgada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu, ir mazāks - 35%.

Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka pēdējo sešu mēnešu laikā grāmatas pircis ir tikai katrs trešais jeb 32,9% Latvijas iedzīvotāju. Divas trešdaļas jeb 65,6% apgalvo, ka to nav darījuši.

Šajā ziņā, šķiet, visu izskaidro finansiālā situācija. Vai tas, ka vidējā alga statistiski ir augusi atspoguļotos arī grāmatu pirkšanas datos? Nezinu! Visticamāk, ka atspoguļotos gan, jo man "galvā stāv" kāda cita aptauja par tēriņu sadalījumu un tur atklājies, ka ģimenes netērē naudu kultūras pasākumiem (kur patiesībā, es iekļautu arī grāmatu pirkšanu), jo naudas, ko tērēt, vienkārši trūkst. 

SKDS veiktajā aptaujā ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāts 1051 respondents vecumā no 15 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Avots: māte gugle

Saistībā ar šo aptauju manu uzmanību piesaistīja arī kāda cita ziņa tajā pašā nedēļā: Piektdaļa jauniešu nelasa grāmatas

Eiropā aptuveni piektajai daļai 15 gadu vecu jauniešu ir vājas lasītprasmes. Pats satraucošākais – viņiem katastrofāli trūkst motivācijas lasīt. Šo ziņu atradu portālā nra.lv

Latvija nav izņēmums, jo tikai 2,9% skolēnu šajā vecumā ir izcili labi lasītāji.

To, ka situācija ir satraucoša, apliecina Eiropas Savienības (ES) valstu izglītības ministru lēmums līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20% uz 15%. Starptautiskie lasītprasmes pētījumi, kuru rezultāti apkopoti vienuviet Eurydice Eiropas Komisijas 2011. gada izdevumā Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse, rāda, ka vāju lasītāju skaits ES ir no 8% līdz 40%. Latvija ar saviem 17,6% ir kaut kur pa vidu.

To, ka mūsu valstī ir daudz darāmā, apliecina arī 2010. gadā Kultūras informācijas sistēmas veiktais pētījums Latvijas publiskās bibliotēkas un internets: tehnoloģijas, pakalpojumi un ietekme uz sabiedrību: ja 1. līdz 4. klašu grupā patīk lasīt 88% skolēnu, tad 5. līdz 9. klašu grupā – tikai 57%.

Avots: māte gugle

Lasīšanas paradumi ietekmē arī spēju izprast tekstu un strādāt ar to. Valsts Izglītības satura centra (VISC) vecākais referents vispārizglītojošo mācību priekšmetu saturā Kaspars Špūle norāda, ka teksta izpratne visos vecuma posmos svārstās vidēji 60 līdz 70% robežās un tas vērtējams kā labs rādītājs. Rakstīšanas sadaļa gan uzrādot, ka daudziem bērniem ir ierobežots vārdu krājums, kas varētu liecināt, ka maz lasa kvalitatīvu literatūru. Šogad gan rezultāti esot bijuši sliktāki nekā pērn, bet – kāpēc tā, pētījumi nav veikti. Iespējams, ka atbildes tiks rastas nākamgad, jo VISC skolotājiem esot lūdzis iesniegt detalizētāku informāciju, nevis tikai rezultātu apkopojumu.

Mani noslēdzošie jautājumi: kā panākt, lai grāmatas lasa vairāk? Vai to nepieciešams darīt?

Tā kā manu blogu lasa galvenokārt "grāmatas patērējošie" cilvēki, lūdzu arī jūs izteikt savu viedokli par šiem datiem, kas klajā laisti vienā nedēļā.