Neko no tā, kas iekrāts e-grāmatā, lasīt nekārojās, bet "Jelgava 94" bija viena no plānākajām nelasītajām grāmatām plauktā, tamdēļ ērti ņemama līdzi somā arī ārā no mājas. Ķēros klāt draugu pāra dzimšanas dienā iedāvātajai veltei ar lielām cerībām, jo atsauksmes biju lasījusi galvenokārt labas. Te Tev nu bija...
Taisnīguma labad piebildīšu, ka ārējais grāmatas noformējums ir ļoti skaists un kvalitatīvs. Tā ērti iegulst rokās un ir taustāmi patīkama, taču šeit arī labie vārdi, šķiet, beidzas.
Tiešām uz Joņeva darbu biju likusi lielas cerības. Kā nekā solīta vēsture un pieminēti reāli un nu jau pazīstami cilvēki. Man patīk reāli notikumi, reāli cilvēki un vēsture, jo īpaši, ja saistīts ar Latviju. Tas viss tur it kā bija, ļoti jauki. Taču brīžiem nepameta apjukums - sarakstītais ir alkoholiķa delīrija murgi vai tiešām realitāte? Kur sākas piedzēruša cilvēka fantāzijas un kur beidzas patiesie notikumi? Lai piedod man visi metāla vēsturnieki, fani un līdzi skrējēji, bet es šajā darbā nespēju rast patieso literatūras vērtību. Vēsturiskā vērtība tur nenoliedzami bija gan.
Es visu saprotu, es saprotu visādas ballītes, kompānijas un dzeršanas līdz baltajām pelītēm.. Jo īpaši brutālas tās acīmredzami izdevušās jaunajiem metāla mūzikas žanra faniem. Neesmu arī pret lamu vārdiem un žargonu literatūrā, tas attiecīgā sižetā pat izkrāšņo stāstījumu. Tomēr galu galā pēcgarša veidojas šķērma, jo notikumi patiesi izklāsta vērti. Taču tas, kā tas darīts, atlika vien vēlēties, lai grāmatām izmantotais papīrs tiktu pasaudzēts un lietots cēlākiem mērķiem.
Galīgais vērtējums: autors šo visu varēja atstāstīt saviem tuvākajiem draugiem un citiem interesentiem pie alus kausa un nesmērēt papīru. True metal heads, iespējams, novērtēs darbu atbilstoši tā līmenim un nosodīs manu galīgo nekompetenci.
Mans ieteikums: lasiet tikai tad, ja tiešām, tiešām, tiešām zināt, ka vēlaties tam tērēt savu laiku.
No anotācijas un publiski pieejamas informācijas:
Jaunā rakstnieka Jāņa Joņeva grāmata "Jelgava 94" ir stāsts par pusaudžiem, kuri sevis un atšķirīgā meklējumos pievēršas tā saucamajai alternatīvajai kultūrai. Grāmata ir par jaunību, kad mēs katrs cenšamies nostāties pret pasauli, nekļūt tādi kā visi. Vai tas izdodas? Vai šos solījumus iespējams turēt?
Rakstnieks Jānis Joņevs dzimis 1980. gadā. "Jelgava 94" ir viņa pirmā grāmata.
Hehe, Joņeva grāmata (par spīti visam) noturējās pārdotāko grāmatu topā ilgāk pat nekā «50 Shades of Grey» triloģijas noslēdzošā grāmata, ar kuru «Jelgava 94» iznāca vienlaicīgi! Ragus gaisā! :)
AtbildētDzēstHmmm, interesants vērtējums :) Par šo grāmatu biju dzirdējusi sajūsmas saucienus un kaut arī ar Jelgavu man ir visai maza kopīgā vēsture - biju plānojusi reiz ņemt un izlasīt, bet vēl nav nācies..
AtbildētDzēstEsmu metal head, bet arī man jāatdzīst, ka grāmata neattaisnoja uz tās liktās cerības. Brīžiem diezgan murgaina.
AtbildētDzēstvar redzēt, it īpaši pēc tavas pareizrakstības. (:
DzēstMan ir 63 gadi, un šī ir labākā latviešu rakstnieka grāmata, ko man pēdējā laikā nācies lasīt. Esmu literatūras skolotāja.
AtbildētDzēstPaldies par atsauksmi. 100% piekrītu. Diemžēl ne tik, cik melns aiz naga, nesaprotu sajūsmas saucienus. Vienīgais, ko gribas izsaukties, - WTF?!
AtbildētDzēst