ceturtdiena, 2013. gada 2. maijs

Gregorijs Deivids Roberts "Šāntarāms" ieskats

Nav daudz tādu darbu, kuros iegūstot privilēģiju ieskatīties pirms vēl izdošanas darbs ir pabeigts, sāc gaidīt brīnumu. Brīnumu par to, ka korektori un redaktori strādās ātrāk un par to, ka drukas mašīnas pēkšņi ieslēgsies turbo režīmā. Gregorija Deivida Robertsa "Šāntarāms" ir viens no darbiem, kurš liek vēlēties brīnumus. Ar izdevniecības Zvaigzne ABC gādību ieskatījos šī darba pirmajās sešās nodaļās. Lai kā gribējās ātrāk, ātrāk steigt uz priekšu ar lasāmo, pacietos, jo zināju, ka 87 man atvēlētās lapas tik ātri beigsies.



Man ārkārtīgi patika Ilonas Balodes trakā ceļojuma apraksts "Rīga - Pekina", bet Roberts paver man Indiju jaunā līmenī. Bombejas jeb Mumbajas netīrās ielas, indieši un ārzemnieki, tūristi un tie, kuri Indijā vada ik dienas.

"Šāntarāms" ir neizsakāmi krāšņs stāstījums, kas iedziļinās arī indieša dvēselē. Caur vairākiem personāžiem, kuri Indijā dzīvojuši katrs sava ilguma laika posmu un iepazinuši Indiju katrs savā veidā, atklājas viena krāsaina, smirdīga, bet arī sirsnīga aina. Notikumu mazās glezniņas atklāj apkārtējo vidi katru reizi jaunā skatu punktā.

Pats par sevi jau daudz ko izsaka tas, ka gandrīz vai ik lapā rakstīju ārā citātus un centīgi ar tiem galu galā piespamoju Facebook sienu. Tos pašus iekopēšu arī šeit blogā. Man tie šķita ārkārtīgi patiesi. Gandrīz vai kā citējot Paulo Koelju.

***



"- (..) labam klausītājam ir grūti turēties pretim. Tikt uzklausītam – patiešām uzklausītam – ir otra labākā lieta pasaulē.
-          Un kas ir pirmā labākā lieta?
-          Tas ir visiem zināms. Vislabākā lieta pasaulē ir vara.
-          Ak tā? – es smējos – Un nevis sekss?
-          Nē. Arī seksā, ja atmetam bioloģiju, viss grozās ap varu. Tieši tādēļ tas sniedz tik asas izjūtas.
-          Un kur tad mīlestība?  - es atkal smējos – Daudzi apgalvo, ka vislabākā lieta pasaulē ir mīlestība, nevis vara...
-          Šie daudzi kļūdās, - viņa atbildēja lakoniski un nepārsūdzami. – Mīlestība ir varas pretstats. Tieši tādēļ mēs no tās tik ļoti baidāmies."
***

"Viņa to draņķi mīlēja un darīja visu, ko viņš lika. Reizēm mīlestība tāda ir. Gandrīz vienmēr mīlestība ir tāda, cik nu man ir gadījies redzēt. Sāk likties, ka sirds ir pārpildīta glābšanas laiva. Lai tā nenogrimtu, tu pārmet pār bortu savu lepnumu, savu pašcieņu, savu neatkarību. Pēc kāda laika tu sāc grūst laukā cilvēkus – savus draugus, visus, ko tu kādreiz esi pazinis. Un visviens nav diezgan. Laiva joprojām grimst, un tu zini, ka noiesi dzelmē."
 ***


***
"Optimisms ir mīlestības brālēns, un trīs aspektos tas mats matā līdzinās mīlestībai: tas ir uzbāzīgs, tam ir problēmas ar humora izjūtu un tas uzrodas tādos brīžos, kad to vismazāk gaida."
***


***
"Mēdz būt patiesība, kas ir dziļāka par to, ko iespējams pieredzēt. Patiesība, ko mēs nespējam redzēt, nespējam pat sajust. Tāda patiesība pret kuru prāta gudrība ir bezspēcīga, bet īstenība nav acīm skatāma."
***

***
"Reizēm veiksme nozīmē vienkārši īstajā brīdī būt īstajā vietā vai, teiksim, pār tevi nāk iedvesma, kas liek izdarīt īsto lietu; tas var notikt vienīgi tad, ja sirdī nav godkāres, nodomu un plānu, kad tu pilnībā ļaujies šim zeltītajam, likteņa piepildītajam brīdim."
***

 ***
"Mana kultūra man ir ieaudzinājusi visvisādas aplamības, un es gulēju pilnīgi nekustīgs, ne mazākajā mērā nereaģēdams. Taču dvēselei nav kultūras. Dvēselei nav valsts. Dvēselei nav ne krāsas, ne akcenta, ne dzīvesveida. Dvēsele ir viena un mūžīga. Un, kad sirdij atklājas tās patiesība un bēdas, dvēsele ir neremdināma. (..) Viens no iemesliem, kāpēc mēs alkstam mīlestības un tik izmisīgi to meklējam, ir tas, ka mīlestība ir vienīgās zāles pret vientulību, kaunu un bēdām. Tomēr ir tādas sajūtas, kas sirdī noglabātas tik dziļi, ka tikai vientulība ļauj tās no jauna atrast. Dažkārt patiesība par sevi ir tik mokoša, ka tikai kauns ļauj to pārdzīvot. Un reizēm bēdas ir rik lielas, ka tikai dvēsele spēj tās izraudāt."
*** 

Grāmatas iznākšanas laiks pagaidām man nav zināms. Gaidu uz brīnumiem!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru