Virtuve jeb La Cucina ir sicīliešu māju centrs un visas dzīves centrs. Bet vispār Sicīlijā dzīve ir karsta - mafija jeb la famiglia, vulkāna daba, kaislības un ražīga ģimenes palielināšana kopošanās ceļā. Lilijas Praeras darbs "La Cucina. Virtuve" kaislību romāns ir garšas kārpiņas un fantāziju iekustinošs darbs, kas vienaldzīgus atstās, šķiet, tikai zvērinātus veģetāriešus un tos, kas ēdienu uztver tikai kā nelielu piedevu dzīvei. Latviešu izdevuma vāks jau vien ir ko vērts.
Paredzēts lasīšanai personībām, kas spēj, neķiķinot, novērtēt izsmalcināti veidotas erotikas ainas. Lasīt sāku dienvidū, guļot pludmalē, un pabeidzu vēlu tās pašas dienas vakarā jau mājās. Atrauties nebija iespējams. Bet jābrīdina, ka šīs grāmatas lasīšana ir kaitīga figūrai - rodas vēlme aiziet uz virtuvi un mēģināt pagatavot kaut vai ko attāli līdzīgu Rosas Fjores gatavotajam.
Rosas Fjores kaislība ir saimniekošana virtuvē. La Cucina palīdz Rosai remdēt bēdas, nomierināt nervus un lēnām pārdomāt rīcības plānus. Rosas mīļotais Bartolomeo tiek nogalināts, jo apkaunojis ģimenes godu. Tādas nu ir la famiglia paražas Sicīlijā. Labi pagatavots ēdiens sniedz mierinājumu ne tikai gatavojot, bet arī ēdot, tomēr šoreiz Rosas bēdas nav remdējamas. Rosa pieņem lēmumu doties prom no dzimtā ciema un mainīt savu dzīvi. Pēc daudziem pilsētā nodzīvotiem gadiem Rosas dzīve strauji mainās līdz ar angļa negaidīto ierašanos bibliotēkā, kur Rosa nostrādājusi jau 25 gadus. Ko Rosa deva anglim un ko anglis Rosai, īsi pārstāstīt nav jēgas, jo Lilija Praera ir pratusi izsmalcināti un "garšīgi" aprakstīt viņu kaisles pilnās attiecības. Divu mīlnieku attiecības ir ne tikai emociju apmaiņas process.
Ļoti noderīgas ir romāna pašas pirmās lappuses, kurās Lilija Praera uzskaitījusi visus grāmatā pieminētos varoņus - pēc tam lasot, vieglāk orientēties radu rakstos un peripetijās. Taču, lasot, nepamet sajūta, ka līdzīgas konstrukcijas darbi jau kaut kad ir lasīti. Pēc tam sapratu, ka šis romāns man atgādina Gabriela Garsijas Markesa daiļradi ar dažām atšķirībām. Tieši Markesa darbos parasti pietrūkst šīs lasītāja iepazīstināšana ar romāna varoņiem. Kā vēlāk noskaidroju, manas sajūtas mani vedušas pareizā virzienā - Lilijas Praeras viens no mīļākajiem rakstniekiem ir tieši Gabriels Garsija Markess. Stāstīt par romānu "La Cucina" vēl ko vairāk būtu apetītes bojāšana. Vien piebildīšu, ka katrs lasītājs var pats sev interpretēt uzrakstītās romāna beigas. Pēc tam mēs ar mammu veltījām krietnu stundu tieši apmainoties pārdomām par romāna nobeigumu.
Diemžēl latviešu valodā pagaidām iztulkots ir tikai viens Lilijas Praeras romāns, bet publicēti ir vēl vairāki, piemēram, "Nektārs: Kārdinājumu romāns" vai "Kabarē: Noslēpumu romāns". Ar nepacietību gaidīšu arī citus tulkojumus latviešu valodā, jo ne katra autora darbi spēj tā aizraut un tik lielā mērā ierosināt fantāziju. Tāpat arī, cik sapratu, tapšanas stadijā ir pēc romāna "La Cusina" veidota filma.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru