Izlīdzēsiet?

Šoreiz mājas darba tapšanai moderno tehnoloģiju kursa ietvaros idejas jāievāc sociālajos tīklos. Uzdevums ir izveidot foto stāstu, kas publicējams blogā. Tātad, mans lūgums Tev, mans bloga apmeklētāj - Tev tikai jāiesaka tēma, kuru tu vēlētos redzēt atklātu foto stāstā. Visus jūsu ģeniālos, muļķīgos, trakos, jautros un visādi citādi noderīgos ieteikumus uzlasīšu šeit komentāros. Jautāju jums tāpēc, ka tāds ir uzdevums - kāds cits man pamet tēmu stāsta veidošanai.

Paldies!

Alens Pols „Katiņa. Staļina noziegums un patiesības triumfs”

Vēl viens izlasīts darbs par vēsturisku tēmu. Šoreiz Zvaigzne ABC izdotā „Katiņa. Staļina noziegums un patiesības triumfs”. Grāmata nav rokas somiņa sikdienā līdzi vadājamā formāta un nevajag arī, jo autobusā tādas nelasa. Tādas lasa mājās zem segas lēnām un koncentrējties, jo līdzi ir jādomā arī.

Lidojums Baltajā naktī

Šoreiz pretēji ierastajam, šeit nav izlasītās grāmatas apraksts, bet gan multimediju fails. Uz pirmo semināru kursā "Modernās komunikācijas tehnoloģijas" pasniedzēja Marta Herca mums uzdeva pa grupām sagatavot mājas darbu. Darbā bija jābūt foto, audio un/vai tekstam, kas veido stāstu. Mūsu grupa nolēma šim procesam pieiet radoši. Video filmēt mums nebija ļauts tāpēc tapa video, kas salīmēts no bildēm.

Bibliotekāra fenomens*

Bbibliotekārēm, šķiet, piemīt mistisks spēks. Es nezinu kas tas ir, bet ir.
Tātad...
Parasti esmu droša, laipna un labi bez konfliktiem saprotos ar visiem cilvēkiem, kuri pilda savu darbu, lai pakalpotu manām vajadzībām. Taču man nez kāpēc ir ilgi jāsaņemās, lai spētu vērsties pēc palīdzības pie bibliotekārēm. Katru reizi, kad man ir vajadzība vērsties pie šīs iestādes darbinieces, es izjūtu neizprotamas bailes un nedrošību. Tā ir apbrīnojama sajūta, kad stāvi pretī bibliotekāra galdam un jūties parādā visiem un par visu, stāvi pazemīga lūdzēja lomā. Šķiet, ka bibliotekā ir valstība, kurā pat valsts prezidentam vairs nav nekāda spēka. Visu pārvalodšā un redzošā bibliotekāra spēks bibliotekā ir neizmērāmi liels. Varbūt tā ir tikai mana iekšējā sajūta. Es nezinu. Tomēr, lai sevi pašu nemulsinātu, saņēmos un izteicu kādu pārdrošu lūgumu. Palūdzu , lai atļauj paņemt uz mājām tos materiālus, kurus parasti lasītājam prom nešanai neizsniedz. Kundze pacēla acis, apdomāja mirkli manu lūgumu un nolēma, ka izskatos gana kārtīga lasītāja. Tagad varu darboties ar savu pētījumu mājas apstākļos bez bailēm.
Vēl kāds ir izjutis bibliotekāra visvarošo klātesamību un varas iedvesumu?

*Fenomens - Filozofijā : Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.

Inguna Bauere "Skolas Līze"

Kas bija Līze Rātmindere? Kaprīza un izlaista skuķe, savas mātes mīlestības upuris vai darbīga sieviete, kura skrēja līdzi sabiedrības progresam lielajās pilsētās un veicināt pārmaiņas sabiedrībā sev apkārt galu galā mūža nogalē par sievu izejot pie Matīsa Kaudzītes?

Inguna Bauere lasītāju ievada stāstā par vēsturi, mīlestību, likteni un cilvēkiem. Lasīju un domāju cik no tā visa ir tīra un pierādāma patiesība un cik ir piedomāts klāt. Tā arī nespēju skaidri nodalīt reāli ticamo un apšaubāmo patiesību, bet tas tikai palielināja romāna burvību.

Andrus Užkalnis „Anglija : cilvēki un viņu valsts”

Kā vēsta informācija, kas atrodama Zvaigzne ABC mājas lapā, mani sagaida „Asprātīgs, ar daudziem interesantiem – gan nopietniem un oficiāliem, gan  sadzīviskiem un komiskiem  – faktiem piesātināts vēstījums par Angliju, šīs valsts iedzīvotāju dzīvesstilu, darba kultūru, sociālās nodrošināšanas sistēmu, ģimenes tradīcijām un skatījumu uz  ieceļotājiem. Grāmatā vēstīts arī par angļu attieksmi pret valodu,  plašsaziņas līdzekļiem, sportu, kulināriju un daudzām citām ikdienas dzīves jomām, bez kurām nav iedomājama  mūsdienu cilvēku pasaule.” Mans galvenais dzinulis šo grāmatu izlasīt bija pašas pieredze dzīvojot Anglijā.

Orlando Faidžīss „Čukstētāji. Privātā dzīve Staļina Krievijā”

Vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem labu laiku atpakaļ žēlojos par laika trūkumu visām vēlamajām dzīves norisēm un kā viens no tām tika pieminēta šī grāmata. Nu to esmu piebeigusi. Vārdam „piebeigusi” varētu šķist negatīva nokrāsa, taču tā nebūt nav. Piebeigusi tāpēc, ka ilgi tas nāca. Kā jau teicu iepriekš šis nav darbs, kuru var lasīt atpūšoties un nedomājot līdzi, smadzenes ir jātur saspringta visas 1000 lappuses. Citējot sevi : „Tā nav grāmata, kuru var palasīt vienkārši pirms iemigšanas smadzeņu atpūtai. Tā ir grāmata, kuras katrai lapai ir jāseko līdzi ar 100 % uzmanību. Tā ir grāmata, uz kuras lappušu malām ar zīmuli raksta piezīmes. Tā jābauda, jāgaršo, lēnām, kā trekns šokolādes deserts.” Ar šo darbu biju aizrāvusies tik ļoti, ka, neskatoties uz grāmatas gabarītiem, mēdzu to ņemt līdzi uz universitāti

Notiek rosība

Kā turpinājums manai pirmajia recenzētajai grāmatai (A. Jolkina "Piesmietā misis Eiropa"), uzgāju šo rakstu
 
http://www.thetelegraphandargus.co.uk/news/local/localbrad/8953595._Sham__raid_on_wedding/?ref=rss

Secinājums viens - beidzot arī britu puse cenšas kaut ko darīt lietas labā, citādi pirms tam visi centieni izskatījās pēc vārgiem kucēna smilkstiem :)

Bendžamins Bleks „Kristīne Folza”

Uz pirmā vāka viens autors, bet pagriežot otru grāmatas pusi izrādās cits! Bendžamins Bleks, kā izrādās, ir Džona Benvila pseidonīms rakstot detektīvromānus. Īru rakstnieks Džons Benvils dzimis 1945. gada decembrī. Viņš tiek raksturots kā autors, kurš izkoptu

Silvija Plāta "Stikla Kupols"

Silvija Plāta ir 1932. gada 27. oktobrī dzimusi amerikāņu rakstniece. Savas īsās dzīves laikā ieguvusi atzinību kā profesionāla dzejniece un rakstniece. Kā vēsta informācija, kas atrodama vikipēdijā un arī uz izdevniecības Zvaigzne ABC izdotās grāmatas „Stikla kupols” vāka, Slavenākie Silvijas Plātas darbi ir dzejas krājumi „Koloss un citi dzejoļi” un „Ariels”, kā arī augstāk minētais romāns „Stikla kupols”.

Ķēros klāt pie darba lasīšanas un, jāatzīst godīgi, vismaz līdz grāmatas pusei neredzēju absolūti nekādu jēgu šajā romānā. Ja vien, protams, neskaita laika nosišanas funkciju, ko šī grāmata pilda gana labi. Pa galvu grozījās

Vietējais oligarhs

Kā jau vienmēr sestdienas pavadu darba vietā. Cilvēku nav pārāk daudz, bet teikt, ka garlaikojos, būtu grēks. Man tomēr ir mans uzticamais cīņu biedrs - laptops. Te kur gadījies, kur ne uzrodas tēls trīsstrīpu jakā. Domāju jau, ka atradīs vai neatradīs meklēto un aizies, kā jau visi, bet te pārsteigums. Šis tēls izrādās ir princis necilās ādās ietērpies! :D Vēlējos padalīties iespaidos par satikto cilvēku arī šeit. Mūsu turpmākā saruna īsinātā un bļ* cenzētā variantā norsiēja šādi:
Princis: Saldējums ir?
Es: Atvainojiet, iekārtas nav vēl atvestas, bet tuvāko nedēļu laikā noteikti būs arī saldējums.
P: Hmmm, nu labi A gribi es tev mašīnu uzdāvināšu? Man te viens A8 aiz mājas mētājas.
Es: Paldies, atteikšos.
P: Tu neuztraucies, man vēl septītais bembis ir un vēl tur kaut kas. A gribi tad x3 bembi?
Es: Nē, nē, viņš benzīnu daudz rij. Man aldziņa maza, nespēšu ne nodokļus nomaksāt, ne bākā ieliet.
P: Nu tad davaj preci mani! Tev būs privātmāja Lielupē, bembis par pusmiljonu un vēl katru dienu došu tev pa štukai, iesi šopingā.
Es: Dāsns piedāvājums, bet diemžēl laimi saskatu citās lietās. Paldies! Jūs teicāt, ka Jūs meitene saldējumam pakaļ sūta. Neesat aizmirsis?
P: Ai, da nu viņu! (Brīdi domā) Nu labi, iešu pēc saldējuma. Bet tu padomā un iedod man savu konta numuru, pārsūtīšu tev kabatasnaudu.
Es: Paldies! Visu gaišu!

Eh, ne katru dienu pagadās tādi precinieki. Žēl, ka šobrīd man prioritāte ir mācības augstskolā nevis precības. Tad jau ķertu gan šo trīsstrīpu princi ciet. Tas Armani "Sweat and vodka"" aromāts ne ar ko nav salīdzināms! Viņš pats specnazovietis. Vidējam brālim dāča Cēsu pusē un jaunākais viņa brālis vispār miljonārs, kurš bīda politiķus krēslos. Ehh, muļķe es. Vajadzēja vismaz numuriņu paņemt :D