svētdiena, 2020. gada 25. oktobris

Metjū Volkers "Kāpēc mēs guļam?"

Neirozinātnes un psiholoģijas profesors, zinātnieks Metjū Volkers sevi sauc par miega fanu. Grāmatas "Kāpēc mēs guļam?" ievadā viņš pat norāda, ka lasītāja iemigšanu pie savas grāmatas lasīšanas uzskatīs par komplimentu nevis ar aizvainojumu. Un gulēju pie šīs grāmatas un ar to rokās es patiesi daudz. Katru reizi, kad paņēmu grāmatu rokās, izlasīju pārdesmit lapas un viss, nespēju noturēt acis vaļā. Populārzinātniskā grāmatā, kas citur pasaulē ir labi pārdota, Metjū Volkers kaislīgi aizstāv miegu, tā nepieciešamību cilvēkam, izklāsta par miega izcelsmi, traucējumiem un pētījumiem šajā jomā. Kā jau populārzinātniskai grāmatai tas piedienas, daudz balstīts ne tikai paša Volkera pētījumos, bet arī ar atsaucēm uz citiem pētījumiem.

Par to, ka miegs ir svarīgs, man šaubu nebija. Par kvalitatīva un pilnvērtīga miega svarīgumu man arī šaubu nebija, jo esmu pastarpināti saskārusies ar miega apnoju un zinu, ka Latvijā ir pat miega kabinets miega traucējumu diagnosticēšanai. Taču nenāk par skādi palasīt, kāpēc tieši miegs ir svarīgs un kas notiek ar cilvēku miegā, ja trešdaļu diennakts (attiecīgi arī mūža) mums ideālā gadījumā būtu jāpavada guļot.

Šai grāmatai ir ļoti amerikānisks stils, ja tā var teikt. Vienlaikus par stilu un valodu latviešu valodas izdevumā vēl varētu būt strīdīgs jautājums, jo tulkojumā diemžēl ļoti daudz neveiksmīgu vietu, nesakarīgu teikumu, kļūdainu locījumu, arī izvēlētie vārdu un termini brīžiem būtu apstrīdami. Un es lasīju ne tikai vakaros, kad prāts saguris, bet arī dienās ar možu prātu. Es personīgi ļoti labi sajutu to, ka te noslinkojis redaktors vai korektors, vai abi. Par spīti šiem valodas trūkumiem un man personīgi aizkaitinājumam, grāmatu nost nemetu. Centos savu aizkaitinājumu par formu, slāpēt ar to, ka saturs ir ārkārtīgi interesants.

Izrakstīju sev vairākas atziņas, kas aktuālas man personīgi. Piemēram, to, ka tā dēvētie pūces un cīruļi tādi nav pēc brīvas gribas vai izvēlēta dzīves stila, bet gan tādi ir jau ģenētiski. Protams, pat lāci var iemācīt dejot un attiecīgi arī pūci celties agri, bet pūce gulēt agri gan neaizies. Ne tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka nespēj. Vispār es laikam dvēselē esmu Āfrikas pirmsindustriālais mednieks-vācējs, jo man arī vajag diendusiņu. Ar diendusiņu esmu daudz kvalitatīvāks un patīkamāks cilvēks. 

Diemžēl cilvēks, nevar "atgulēt atpakaļ" to, kas nav izgulēts, un arī uz priekšu izgulēties nav iespējams. Žēl, žēl, žēl. Nekāda mierinājuma man, pašai sev miegu zogošajam cilvēkam. Miegs ir svarīgs ne tikai, lai atcerētos (čau, student, kurš cenšas zubrīties neguļot), apstrādātu un saglabātu apgūto, bet arī, lai aizmirstu (čau, negatīvās psiholoģiski traumatiskās pieredzes).

Ļoti interesanta man šķita nodaļa par miega higiēnu, īpaši par gaismas ietekmi uz mūsu spēju un vēlmi iemigt un gulēt. Volkers aprakstīja eksperimentu, kurā salīdzināts, kā miegam nepieciešamais melatonīna hormons izdalās, ja pirms miega lasīta papīra grāmata un kā - ja lasīta grāmata iPad. Kā jau biju lasījusi citur, elektroniskas ierīces ar LED apgaismojumu nav labas pirms miega, pat tad, ja šķietami darāt labu savam prātam - lasāt grāmatas. Tiesa, es nebiju iedomājusies, ka elektroniskās ierīces ietekmē ne tikai iemigšanas spēju, bet arī miega kvalitāti. LED apgaismojums kavē melatonīna veidošanos, tas attiecīgi apgrūtina iemigšanu un pasliktina arī miega kopējo kvalitāti. Tāpēc lasiet grāmatas papīra formātā vai elektroniskā lasītājā ar e-ink tehnoloģiju, kurā netiek izmantotas LED lampiņas! 

Miega bads ir lielākais posts. Neizgulēšanās ir nāve, visburtiskākajā nozīmē. Jā, miegs ir svarīgs, tomēr noteikti uzmanība jāpievērš arī citiem dzīves aspektiem, jo veselīgai dzīvei visam jābūt līdzsvarā - miegam, ēdienam, fiziskai un garīgai aktivitātei.

Ja koncentrēsieties uz saturu, nevis ietvaru, Metjū Volkera "Kāpēc mēs guļam?" būs lielisks izglītojošs materiāls, atbildēs uz daudziem jautājumiem, kas, iespējams, jau ilgi grozījušies jums pa galvu. Protams, tāpat kā arī akadēmiski pētījumi, arī šī grāmata jālasa ar interesi un skepsi vienlaikus, nepieņemot autora rakstīto kā vienīgo un pareizo patiesību. Volkers savā blogā atbildējis arī uz daudziem lasītāju un kritiķu jautājumiem. Lasāmviela angļu valodā.





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru