Marija Platace Futchs Fine ir kundze, kura 70 gadus pēc aizbraukšanas no Latvijas atklāj sev dzimteni no jauna. Grāmata sākotnēji iznāca 2016. gadā ASV angļu valodā, bet latviešu valodā to tulkoja Zigurds Skābardis un apgādā "Mansards" tā izdota šogad.
Nacistu karavīri 1944.gada martā gadu veco mazuli Mariju kā noziedznieci kopā ar māti Solomeju apcietina un kā politiskās ieslodzītās nogādā vispirms Rēzeknes cietumā, pēc tam Salaspils koncentrācijas nometnē, kur bērns no mātes tiek šķirts un kļūst par dzīvu vecāku bāreni. Pats bērns nebija noziedzies neko, arī māte ne - viņas abas maksāja par tēva grēkiem. Marijas tēvs Broņislavs bija līdzdalīgs partizānu darbībā Latgalē, bet pārliecināts, ka vācieši bērnus un sievietes neaiztiek paspēja no apcietināšanas aizmukt purvā. Jaunā sieviete un zīdainis tika aizsūtīti uz cietumu Broņislava vietā, kā ķīla, kā atriebība, kā miesas blāķi, ķeksis apcietināmo sarakstā, nevis kā dzīvi cilvēki.
1949. gadā Mariju ar lidmašīnu aizveda uz ASV, kur meitenīti adoptēja amerikāņu pāris un viņa kļuva par ASV pilsoni.
Šajā grāmatā uzzināsiet par Marijas ceļu pie savas amerikāņu ģimenes, kā arī par fizisko un garīgo atgriešanos pie latviešu saknēm. Daudz izmantoti vēstures materiāli, lai aprakstītu, kā tajos gados evakuēja, izmitināja un aprūpēja bāreņus, kādiem ceļiem viņi nonākuši adopcijā. Daudz izmantoti materiāli no vēsturnieka Jāņa Riekstiņa stāsta "Latvijas bāreņi, kuri pazaudēja savu dzimteni", kas "Mansardā" izdots 2015.gadā un manā plauktā aizvien gaida savu lasīšanas kārtu. Tas ir gan dokumentāls, gan emocionāls stāsts par cilvēka sevis meklējumiem, mēģinājumiem saprast pašam sevi caur savu izcelsmi un pieredzēto šķietami neapzinīgā vecumā.
Kopumā ļoti interesanta grāmata, kura tikai retumis iegūst vēstures faktu bezkaislīga izklāsta sausumu, bet ātri arī atgūstas un ieplūst atpakaļ emocionālajā gultnē. Vienīgais, pie kā es piesietos, būtu lielais daudzums atsauču uz Wikipedia rakstiem. Manuprāt, iespējams šo informāciju atrast arī uzticamākos avotos, jo Wikipedia jau var pamainīt katrs, kam nav slinkums. Īpaši interesanti varētu būt lasīt tiem, kuriem pazīstami Latgales nostūri, kuros Marija Platačs aizvadījusi pirmo savas dzīves gadu, kur palika dzīvot neapcietinātie vai atgriezās atbrīvotie Marijas radinieki, kā arī, ja pašam ir latgaļu saknes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru