pirmdiena, 2014. gada 21. jūlijs

Adriana Trigiani "Kurpnieka sieva"

Adrianas Trigiani darbs "Kurpnieka sieva" par samērā nelielām eiro naudiņām 500 lappušu garumā ļaus izceļot cauri Itālijas kalniem pāri okeānam un uz ASV. Šīs grāmatas lapās ar fantāziju apveltītie cilvēki varēs apskatīt skaistās Itālijas kalnienes, piedzīvot ASV straujo paplašināšanos un imigrantu dzīves spožumu un postu.
Romāna darbība noris divdesmitā gadsimta sākumā. Divi pusaudži Enca un Čiro pirmo reizi nejauši satiekas mazā Alpu kalnu pilsētiņā. Drīz jaunēklim jāpamet bērnības takas un jāmeklē laime ASV, Enca par to nezina. Paiet vēl kāds brīdis un dažādu iemeslu dēļ arī Enca dodas prom no dzimtenes. Liktens sakritību dēļ jaunieši drīz satiekas atkal, bet nu jau Amerikā. Tā vairākas reizes viņi tiekas un šķiras, līdz galam nepasakot visu, kas sakāms. Romāna nosaukums gan pasaka priekšā kā sižets izvērsīsies, tamdēļ to var saukt gan par spoileri, gan par mierinātāju brīžos, kad lasi un šķiet "nu kā var šitā šķērsām aiziet!?" Visam pa vidu vēl pirmais pasaules karš un tad jau pavisam drīz arī otrais.

Es esmu emocionāls cilvēks un raudu bieži gan lasot grāmatas, gan skatot filmas. Šis darbs nebija izņēmums - nomira viens no galvenajiem stāsta varoņiem. Tiesa gan krietni grāmatas otrajā pusē, bet vienalga nomira, lai kā es cerēju līdz pēdējam mirklim, ka dzīvos. Šajā romānā izklāstītās sakritību un nejaušību virknes, kā arī laika pārbaudītā mīlestība lika arī man vēlēties kaut ko tikpat tīru, izturīgu un patiesu. Vēl arī kārtējo reizi aizdomājos par laika skrējienu, kad šķiet, ka visa pasaule vaļā un tik daudz vēl ir atvēlēts, bet izrādās, ka tik ātri paskrien laiks un dzīve.

No Zvaigzne ABC par autori: Adriana Trigiani ir atzīta rakstniece, dramaturģe un žurnāliste. Viņas darbi tulkoti un izdoti jau vairāk nekā 35 valstīs, un kritiķi no tādiem ietekmīgiem laikrakstiem kā “Washington Post” un “New York Times” viņas romānus raksturo kā “tiramisu dvēselei”, “izsmalcinātus un gudrus” un “žilbinošus”, nonākot pie kopīga slēdziena: “Trigiani radītie varoņi ir tik dzīvi, ka izlaužas no romāna lappusēm” un “viņas rakstības maniere ir eleganta un piesātināta”.
Nonākot līdz pateicību lappusei, uzzināju, ka darbu iedvesmojuši autores senči. Šis realitātes tuvums, manuprāt, patiesi bija jūtams un man ārkārtīgi patika. Šo grāmatu ļoti iesaku izlasīt ne vien sižeta un stāsta dēļ, bet arī tamdēļ, ka autore tik skaisti apraksta gan dabas ainas, pilsētas skatus, gan varoņus. Tēlaina un skaista valoda, kas ļauj lasītājam arī pašam acu priekšā iedomāties lasīto.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru