Pavisam negaidīti, kur gadījās, kur ne, radās iespēja doties ceļojumā uz Viļņu. Ne jau tāpat vien, bet gan paskatīt kā grāmatām klājas kaimiņvalstī, proti uz Viļņas grāmatu tirgu. Grāmatu tirgus Viļņā norisinājās no 20. līdz 23.februārim. Jo īpaši interesanti apskatīt pasākumu kaimiņvalstī bija tamdēļ, ka šonedēļ grāmatām svētki būs arī Rīgā - Ķīpsalā.
Lietuvā šis bija 15. gads, kad tur notiek grāmatu izstāde. Vienlaikus ar šo jubileju tika svinēta arī slavena lietuviešu klasiskās dzejas tēva Kristijonas Donelaitis trīssimtā dzimšanas diena. Katrā gadījumā Viļņas grāmatu tirgus ir ievērojama mēroga pasākums. Tādus cilvēku pūļus es nebiju redzējusi citās izstādēs Latvijā. Ar ko tieši tas skaidrojams nemēģināšu minēt. Varbūt lietuvieši vienkārši vairāk lasa grāmatas, varbūt viņu ir vairāk, varbūt tam ir citi skaidrojumu. Katrā gadījumā ar lielu prieku izbaudīju mazos telpas pleķīšus, kur bija uzkrājies svaigāks gaiss, jo gaisa, šķiet, trūka visvairāk.
Uzmanību piesaistīja tas, cik daudz bija lietuviešu autoru grāmatas. Ja salīdzina ar Latvijas apjomu, tad tur nav pat ko salīdzināt. Mums dominē tulkotā literatūra, kamēr lietuviešiem, šķiet vieni vienīgi tautieši. Es gan neoperēšu ar precīziem skaitļiem šajā ziņā - tās ir tikai emocijas un priekšstats, kas radies lavierējot starp neskaitāmajiem grāmatu stendiem.
Kas vēl interesanti - Lietuvā attiecības ar krievu valodu ir līdzīgas kā Latvijā. Tomēr visā grāmatu izstādē krievu valodu es manīju vien veco žurnālu stendā un vienā zinātnisko publikāciju apkopojumā. Visas grāmatas, ko mana acs skatīja, bija lietuviešu valodā. Tas, manuprāt, nudien ir valodas patriotisms.
|
Interesanti bija apskatīt, kādus vākus lietuvieši izvēlas grāmatām, kas tulkotas arī latviešu valodā. Bieži tie būtiski atšķiras. Lietuvā interesanti pieiet mācību literatūras digitalizācijas tēmai. Viņi grāmatas ierakstījuši zibatmiņās - saber tādu sauju zinību somā un nebēdā par kilogramiem.
Mācību grāmatas zibatmiņās. Cenas norādītas Lietuvas litos |
Apskaužama bija arī halle, kas veltīta bērniem. Tur mazākie izstādes apmeklētāji varēja apskatīt leļļu teātra "aktierus", zīmēt dažādos veidos, rakstīt ar Morzes ābeces signāliem, klausīties koncertus, izklaidēties ar mīļajiem grāmatu varoņiem, kā arī apskatīt, kā soli pa solim top bērnu grāmatu ilustrācijas.
Bērnu grāmatu ilustrācijas soli pa solim |
|
Laimes tablešu aptauja |
Interesanta pieeja bija ar psiholoģiju saistītas literatūras stendam (cik nu es sapratu ar savām perfektajām lietuviešu valodas zināšanām). Viņi bija izveidojuši savdabīgu aptauju ar konfektēm jeb laimes tabletēm. Katrs varēja paņemt konfekti no tās emocijas vai izjūtas, kas katram pietrūkst un izstādes beigās taptu skaidrs, kā visvairāk alkuši apmeklētāji.
Izstādes ietvaros, protams, bija iespēja satikties ar dažādiem rakstniekiem - ne tikai vietējiem, bet arī no citām valstīm. Savukārt man bija ekskluzīva iespēja piedalīties intervijā ar zviedru rakstnieku Henriku Fekseusu. Interviju ar viņu varēsiet lasīt žurnālā "Annas Psiholoģija", bet viņa prasmju paraugdemonstrējumu video meklējiet izdevniecības Zvaigzne ABC mājas lapā. Viņš ir vīrietis, kas prot šarmēt un nesamulst četru sieviešu intervēts, turklāt ar patiesu aizrautību runā par savu darbības jomu. Noteikti iesaku izlasīt viņa grāmatas (pagaidām latviešu valodā ir divas) un arī pameklēt YouTube viņa video uzstāšanās.
Šajā nedēļas nogalē no 28.februāra līdz 3.martam arī Rīgā, Ķīpsalā norisināsies lielie grāmatu svētki. Ieejas maksa demokrātiska - 1 eiro. Tur arī šogad pulcēsies Latvijas izdevēji dažādi rakstnieki ne vien no pašu mājām, bet arī ārvalstīm, kā arī tulkotāji un lasītāji. Turpat darbosies nu jau par tradīciju kļuvušais grāmatu maiņas galds. Salīdzinot ar Viļņas apmēriem, Rīga ir tāda sīka vienība. Tomēr uzskatu, ka vietējie grāmatnieki ir jāatbalsta, jo literatūra ir viens no kultūras un arī mūsu identitātes balstiem, jo īpaši, ja lasām vietējos autorus.
Pavārgrāmatas prezentācijas rekvizīti |
Kolekcionāru galdiņš lietoto grāmatu un žurnālu hallē |
Daži skaitļi no Viļņas grāmatu izstādes organizētājiem par 2013.gadu:Pērn pasākumu apmeklēja 64 tūkstoši cilvēku un tas bija rekordliels skaits 14 gadu laikā. Dzirdēju, ka šogad šis skaits ticis pārsniegts jau sestdienā, bet priekšā bija vēl viena izstādes diena.
Pērn grāmatu tirgus laikā organizēti 410 pasākumi
Izstādē piedalījās 267 uzņēmumi no 8 valstīm: Lietuva, Baltkrievija, Japāna, Itālija, Polija, Krievija, Francija un Vācija.
Izstādes laikā bija iespējams tikties ar 40 ārzemju rakstniekiem, kuri pārstāvēja 16 valstis.
Kopējā izstādes telpu platība 12 tūkstoši kvadrātmetru.
Sniedzu jums vispārīgu pārskatu, ja interesē vēl kādi sīkumi, droši jautājiet komentāros.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru