Frederika De Česko "Tibetietes māja"

Ārkārtīgi vizuāli piesātināta grāmata par labo un ļauno, par likteņiem, sāpēm un priekiem. Attīroša un domāt liekoša. Šāda ir Frederikas De Česko "Tibetietes māja". Ar visiem darbiem un mācībām ilgi nāca, bet atnāca arī šī atsauksme. Kārtējā grāmata, kas ļoti iespaidoja manu domāšanu un ievilka iekšā pilnībā, neatlaižot vaļā arī pēcāk. Grāmatas, šķiet, pie manis atnāk tad, kad tas ir nepieciešams izlasīt tieši šo darbu.

Bez neviena attēla autore, manuprāt, ir spējusi lasītājam parādīt Tibetu visā tās krāšņumā un postā. Iespaidīgi un iespaidojoši, skaisti un postoši. Šo darbu ir grūti nolikt malā arī tad, kad jau autobusa durvis atveras tavā pieturā.

Šis vairāku paaudžu stāsts sākas ar Šveicē dzimuša un augušas arhitektes Dolkaras pagātnes meklējumiem. Caur saviem senčiem mātes stāstījumā Dolkara iepazīst un saprot arī sevi un savas tibetiešu saknes. Lai arī Dolkara pati un viņas mamma ir vienmēr piekopušas budisma tradīcijas, neko daudz par savām saknēm jaunā sieviete nezināja. Kādu dienu viņas acis atvērās un viņa sāka meklēt. Ko tieši Dolkara meklēja, klāstīt būtu kā apēst tortes dekorāciju pirms vēl tā ir sagriezta. Tamdēļ nemaitāšu sižetu tiem, kuri paši vēlas iztēles acīm skatīt seno Tibetu un tās pārmaiņas, ko nesa Ķīna un komunisms.

Šajā darbā izklāstītu atradīsiet ne vien tibetieši kultūras un budisma ticības izklāstu, bet arī skarbu politisko fonu, uz kura norisinās stāstījums. Tibetas neatkarības zaudēšana un Mao Dzeduna „kultūras revolūcijas” nesēju zvērības, kas bija jāizcieš Dolkaras mātei un mātes vecākajam brālim un māsai, kā arī daudziem citiem tibetiešiem.

Darbs galvenokārt patiks sievietēm, lai arī tajā neizpaliek nežēlīgas ainas. Tāpat romāns ieteicams cilvēkiem, kuri interesējas par Ķīnas un Tibetas attiecībām un par Austrumu kultūrām un reliģijām vispār. Grāmatu ir viegli lasīt, valoda ir raita un neradās sajūta, ka tulkotājs būtu ko "haltūrējis".

Šveiciešu rakstniece Federika de Česko ir dzimusi 1938. gadā Ziemeļitālijā, viņas tēvs bija itālis, bet māte – vāciete. Studējusi mākslas vēsturi un psiholoģiju. 1962. gadā pārcēlusies uz Šveici, precējusies ar pazīstamu japāņu fotogrāfu.

Rakstniece ir daudz ceļojusi – ilgāku laiku dzīvojusi pie tuaregu cilts Sahārā. Ceļojumu iespaidus un zināšanas viņa ir ievijusi daudzos savos daiļdarbos.

Par Federikas de Česko dzīvi 2008. gadā ir uzņemta filma.

Savu pirmo romānu Federika de Česko uzrakstīja jau 16 gadu vecumā. Viņa raksta galvenokārt bērniem un jauniešiem (ap 50 darbu), kopš 1994. gada – arī pieaugušajiem. Rakstnieces darbu centrālā tēma ir svešas kultūras un neparasti cilvēki. F. de Česko vairākkārt ir apbalvota ar literārām prēmijām.

"Modinot ļauno, tam tiek piešķirts spēks. Sliktas domas rosina sliktus darbus. Naids, varmācība un iznīcība pieder tumšiem laikiem, kurus pamest varam vien, uzgriežot muguru ļaunumam un sirdīs vēlot labu citiem."