Grāmatas ir jālasa!

Foto: Līva Alksne

Krievijas Federācijas premjers un prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins janvāra beigās savā rakstā avīzei Независимая газета ierosināja izveidot sarakstu ar 100 grāmatām, kuras būtu jāizlasa jebkuram inteliģentam, izglītotam, kulturālam un visādi citādi labam cilvēkam. Jāizlasa un jāizprot patstāvīgi nevis jāiekaļ obligātās skolu programmas ietvaros.

Protams, ka šī iecere rada gan atbalstu, gan pilnīgi pretēju reakciju visos iedzīvotāju slāņos. Šīs ieceres atbalstītāji piekrita, ka šāds solis noteikti palīdzētu paaugstināt vispārējo inteliģences līmeni, kas Krievijā šobrīd esot katastrofāli zems. Šīs ieceres kritiķi norādīja, ka jebkāds obligāts vai daļēji obligāts literatūras saraksts rada asociācijas ar Padomju laika cenzūras metodēm un „glavļitu”. 

Man šāda ideja par 100 visiem cilvēkiem izlasāmu grāmatu sarakstu šķiet apsveicama. Es nezinu kāda ir situācija ar obligātās lasāmvielas noteikšanu Krievijas skolās un, atklāti sakot, nezinu arī kā tādas lietas šobrīd notiek Latvijā. Katrā gadījumā, cik atceros pēc saviem skolas gadiem, no obligātās literatūras sarakstiem bija maza jēga. Taču jāatzīmē, ka jēga bija maza ne jau tāpēc, ka saraksts slikts vai grāmatas ne tādas, bet gan tāpēc, ka skolotājas neprata ar šīm grāmatām ieinteresēt. Šāda situācija bija visu pamatskolas laiku un mainījās tikai vidusskolā. Vidusskolā mūsu literatūras skolotāja bija cilvēks, kas spēja ieinteresēt skolēnus ar aizraujošiem stāstījumiem gan par autoriem, gan par pašām grāmatām. Mūsu klasē maz bija tādu cilvēku, kuri nelasīja uzdoto literatūru, bet jāatzīst, ka šis cilvēku slānis nelasīja nekādu literatūru – ne obligāto, ne interesanto. Ar šo visu es vēlējos pateikt, ka interese pret literatūru ir jāattīsta ne tikai ar obligātās literatūras sarakstiem, bet arī skolotājiem jāprot pasniegt savs priekšmets skolēniem saistošā veidā. Vēl jo vairāk, arī vecākiem ir jārūpējas par savu bērnu izglītošanu un ieinteresēšanu par literatūru.

Es uzskatu, ka viena laba izlasīta grāmata var nest sev līdzi vēl citas 100 labas grāmatas. Kā? Ja Tu izlasi ko patiešām interesantu un labu, tad rodas interese uzzināt vairāk par konkrētās grāmatas autoru, uzmeklēt vēl kādu tā paša autora sarakstītu darbu un atrast vēl citus autorus, kuri ir rakstījuši par līdzīgu tēmu vai tādā pat žanrā. Man tā visbiežāk gadās tieši ar manām iemīļotajām grāmatām par vēsturi un personībām. Ja par kādu tēmu izlasu, ko tiešām saistošu, es meklēju iespējas iegūt vēl informāciju par šo pašu tēmu, iegūt vispusīgāku, vairāku autoru skatījumu, lai galu galā varētu izveidot pati savu viedokli un spriedumu. Viena laba grāmata var aizvest zinātkāru cilvēku pie desmitiem citu grāmatu, interesantiem interneta ierakstiem, raisīt viedokļu un informācijas apmaiņu un visādā ziņā – bagātina cilvēku.

Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Cilvēkiem IR jālasa! Cilvēkiem ir jālasa ne tikai žurnāli un interneta sagrābstījumi, bet arī grāmatas! Tikai tas cilvēks, kurš lasa un spēj analizēt grāmatas un interesējas par dzīvi var paskatīties uz pasauli plašāk. Varbūt tad visi spētu būt tolerantāki pret apkārtējiem cilvēkiem un filozofiskāk paskatīties arī uz politiskajiem procesiem Latvijā un pasaulē.

Vladimira Putina raksts avīzei Nezavisimaja gazeta (Независимая газета) lasāms šeit.