Šoreiz recenzija ne tāda kā šī bloga lasītājiem ierasts. Neparasta tāpēc, ka par grāmatu angļu valodā, neparasta tāpēc, ka par tēmu, kuras parasti šeit neapskatu un neparasta tāpēc, ka šo grāmatu bija uzdots lasīt vienā no augstskolas kursiem. Kāpēc tad nolēmu par šo darbu rakstīt blogā? Tāpēc, ka Džoela Komma sacerējumu lasot, man radās dažādi komentāri un iebildumi par Twitter situāciju Latvijas mērogos, vismaz tik daudz, cik pati ar to esmu saskārusies.
„Twitter power 2.0” jeb latviešu valodā tulkojot „Tvitera spēks versija 2.0” ir jauno mediju mārketinga stratēģa un speciālista Džoela Komma (Joel Comm) radījums. Šī grāmata drīzāk būtu piemērota lasīšanai topošajiem un esošajiem mārketinga speciālistiem, jo īpaši tiem, kas savu mārketingu „bīda” interneta vidē un Twitter apsver kā vienu no spēcīgiem, bet vēl neapgūtiem tirgus veidošanas ieročiem. Lai arī man kā studējošai žurnālistei no šīs grāmatas gudrībām kopējā jēga maza, dažas idejas bija vērts atzīmēt un modificēt savam individuālajam pielietojumam. Ko šajā darbā māca Komms? Viņš sāk ar pašiem pamatiem – pastāsta par to, kas ir sociālie mediji, to pielietojuma iespējām un iezīmē sociālo mediju spēku mārketinga stratēģiju attīstībai. Tālāk viņš sniedz padomus par sava vīterošanas konta izveidošanu un uzlabošanu, iesakot kā šo kontu padarīt pēc iespējas reprezentējošāku (kā izvēlēties pareizās krāsas, attēlus, bio informāciju utt). Principā, ja es līdz šim vēl nezinātu, kas ir Twitter un kāpēc to lieto, no pirmajām grāmatas nodaļām es to noteikti uzzinātu un izprastu. Protams, neizpaliek arī viņa padomi par to kā veiksmīgi „būvēt” savu sekotāju tīklu, kā pareizi izvēlēties vīterošanas stilu un kā miksēt dažādu veidu ziņojumus tā, lai sasniegtu maksimālo reklāmas efektu. Man kā tviterī lietojošam cilvēkam interesantākā daļa šķita tā, kur viņš iepazīstina ar dažādiem tviterim izstrādātajiem papildus lietojuma rīkiem.
Ko es gribēju iebilst? Tikai tādus sīkumus, piemēram, Džoels iesaka ciešāka kontakta veidošanai un jaunu sekotāju piesaistīšanai izmantot tā saucamo Direct Message funkciju jeb DM. Viss ir jauki, jo uzrakstīt kādam, kas tev vēl neseko, un paziņot, ka tu uz savas tvitera sienas regulāri sniedz šim cilvēkam nepieciešamu un interesantu informāciju, 70 % gadījumu arī palielinātu tava konta sekotāju skaitu, bet... Bet ir liels – šobrīd tu nevari uzrakstīt DM kādam, kurš jau neseko tev. Ar to arī šis labais padoms izsīkst nebūtībā. Iespējams, ka agrāk DM bija iespējams uzrakstīt arī saviem „nesekotājiem”, bet vēlāk šī funkcija nogriezta spama ierobežošanas nolūkā. Kas vēl? Džoles Komms stāsta cik viegli un vērtīgi ir iesaistīties vīterošanas reālā laika diskusijās, veidot tās pašam uzdodot jautājumus vai sniedzot atbildes uz citu uzdotajiem jautājumiem, bet atkal BET... Pēc maniem novērojumiem diskusijas un to izraisīšana vai attīstīšana nav tā lieta ko Latvieši piekopj. Nenoliedzami, bieži dažādu profesionāļu starpā (tie, kuriem sekoju es pati) mēdz būt izraisīties kāds temats, par kuru viņi vai visu dienu vītero, bet parasti tas ir kāds šaurs šim cilvēku lokam zināms temats, kurš nebūt nav saistīts ar vispārējiem profesijas standartiem, bet gan drīzāk ar personīgajām lietām, piemēram, pieredze mājas vīna darīšanā vai cita vīterotāja kūkas receptes izmēģinājums . Pēc maniem novērojumiem ir novērojami visi Džoela pieminēti tvītu veidi (smīdinošie, klasiskie, izpildītā darba utt. apskatāmi grāmatas 123. līdz 130.lpp.). Bet, neskatoties uz tvītu dažādību, atsauksmes reitings (reply rate) ir salīdzinoši zems. Manā pieredzē par tvītu veidā uzdotie jautājumi praktiski netiek atbildēti. Arī pārsūtītas (retweet) ziņas tiek samērā reti un pārsvarā gadījumu tad, ja noticis kas nelāgs, kādam pazudis suns, kaķis, cilvēks, nozagta mašīna utt. Secinājums? Ir, pat divi. Vai nu kaut kas nav kārtībā ar mani, maniem sekotājiem vai tiem, kuriem sekoju es, vai arī Džoela Komma pieminētās vīterošanas tendences novērojamas biznesa, reklāmas un mārketinga tēmu vīterotāju aprindās. Žurnālisti mēdz savā starpā apspriest kādus ziņu notikumus vai konkrētus rakstus un cita veida žurnālistikas materiālus, bet saturiski plaša un daudzveidīga diskusija, kurā iesaistās vairāk kā divi lietotāji, veidojas samērā reti. Nosodiet mani skarbi, ja es meloju. Tā saucamie spameru tvīti (tie, kuri paziņo pat par savu dabīgo vajadzību nokārtošanu un pēc ballītes pohu stiprumu reizi stundā) neskaitās.
Vai es tagad zinu kā izmantot tvitera spēku savu vēlmju apmierināšanai un kāda produkta (var arī savas personības) reklamēšanai? Teorētiski, jā, es zinu. Jautājumi rodas domājot vai tas praktiski arī strādā. To es arī pārbaudīšu pēc šī ieraksta nodošanas lasīšanai blogā. Iespējams šis jautājums kādam ir labs pamats lielākam akadēmiskam pētījums, kurš būtu pamatots ne tikai ar maniem neobjektīvajiem pārspriedumiem un novērojumiem, bet arī ar uzskatāmiem datu pētījumiem.
Ja Tev, mans lasītāji, ir kādi komentāri attiecībā uz tēmu vai nost no tēmas, varbūt ir kādi ieteikumi vai piebildes, jautājumi, tad droši raksti lejā vai sūti uz manu e-pastu.
Jauku vīterošanu un varat sekot arī man meklējot @liivuxxx
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru