pirmdiena, 2011. gada 26. septembris

Peldot pret straumi var salauzt visus pirkstus


Autortiesības
Darot savu darbu, ik gadu mirst vairāki desmiti žurnālistu. Pēc Žurnālistu Aizsardzības Komitejas (CPJ) datiem 2009. gadā dzīvību zaudējuši 73 žurnālisti, 2010. gadā – 44. 2011. gads vēl nav beidzies, bet miruši jau 28 mediju darbinieki.


Žurnālists – profesija, par kuru mūsdienās var piekaut un nogalināt. Žurnālistus nolaupa, spīdzina un nogalina, mēģinot tādā veidā apklusināt interesi un slēpt notikumus. Šīs slepkavības tiek izmeklētas, taču bieži vainīgie netiek atrasti. Latvijā līdz šim nogalināts viens žurnālists (dati par laiku no 1992. gada). Laikraksta Kurzemes Vārds žurnālists Gundars Matīss piekauts savas mājas kāpņu telpā 2001. gada 15. novembrī, miris 20. novembrī pēc asinsizplūduma smadzenēs. Šis noziegums tika atrisināts un izrādījās, ka žurnālists pārlieku daudz zināja par kontrabandas lietām Liepājā. 2010. gada novembra sākumā Krievijā tika smagi piekauts žurnālists Olegs Kašins. Uzbrucēji viņu sagaidīja pie viņa mājokļa durvīm. Divi vīrieši nesteidzoties sāka viņu sist ar metāla steni. Sita pa seju un kājām, bet pārsvarā pa rokām. Salauzti tika visi roku pirksti. Tādā veidā žurnālistu mēģināja iemācīt nelīst tur, kur nevajag.

Sabiedrībā ir cilvēki, kuri uzskata, ka tā žurnālistiem arī vajag – nav ko līst tur, kur nevajag. Bet šie cilvēki neaizdomājas par to, ka žurnālisti cieš par kalpošanu sabiedrības interesēm - par vēlmi atspoguļot sabiedrībai patiesu informāciju, par informāciju, kuru sabiedrība bez žurnālistiem nemaz nevarētu uzzināt. Arī žurnālisti, kuri neklusē par šīm nāvēm tiek kritizēti.

Žurnālists, kurš peld pret straumi cenšoties parādīt patiesību, apdraud pats sevi. Pildot savu darbu un uzzinot „pārāk daudz” žurnālistam pastāv iespēja tikt sakropļotam vai pat nogalinātam. Sabiedrības viedoklis par žurnālistiem ir izveidojies no viņu darbībām un varbūt starp žurnālistiem ir pārāk daudz cilvēku, kuri pārvērš objektīvo par subjektīvo, tomēr tautai vajadzētu atbalstīt tādus žurnālistus, kuri atklāti vēsta par savām domām un brīdī, kad viņiem mēģina pievērt muti, jāatbalsta viņus divtik. Jāparāda, ka sabiedrībai nav vienalga, ja tās aizstāvji cieš vai iet bojā. Lai arī varētu šķist, ka Latvijā ir gana mierīgi, lai žurnālists varētu brīvi strādāt, šai lietai ir jāpievērš uzmanība. Varbūt ir tādi mediju darbinieki, kuri par izteiktajiem draudiem nestāsta atklāti. Neviens žurnālistikas profesijas pārstāvis nav pasargāts no draudiem, ja ir kādam nostājies ceļa priekšā.

Esam izmantojuši datus no Press Emblem Campaign mājas lapā sniegtās informācijas par žurnālistiem, kas dzīvību zaudējuši pildot darba pienākumus. Vizualizācijā uzrādītie skaitļi parāda apskatītajā laika posmā konkrētā valstī mirušo žurnālistu kopskaitu, kuri ne vienmēr bijuši vietējie žurnālisti. Apskatītais laika posms – 2006. gada Janvāris līdz 2010. gada decembris.







Google Visualization API Sample




Darbs tapis kursa Modernās komunikācijas tehnoloģijas ietvaros.
Autori : Līva Alksne un Vladislavs Podvinskis

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Filma "Kriminālās ekselences fonds"

Nemēģināšu atstāstīt to, kas rakstīts jau daudzās citās atsauksmēs/recenzijās par šo kriminālkomēdiju. Lamuvārdi, vintāžs un spriedze....