Pirmā grūtniecība gan vīrieti, gan sievieti ieved pavisam jaunā pasaulē - sākotnēji nezināmā un lēnām izpētāmā. Ar Cāļa un Cosmo forumiem taču ir par maz, lai sevi "izklaidētu" par gaidāmo nākotni, tāpēc lieti noder arī grāmatas. Vēl dažādu informāciju var atrast žurnālos, citu mammu blogos, kā arī dažādu profesionālu dūlu un vecmāšu sagatavotos materiālos internetā. Izveidoju plašu apkopojumu par to, kur informāciju par gaidāmo un nezināmo smēlos es. Varbūt kādai apjukušai sievietei vai viņas partnerim noderēs.
Vēl pirms dalīties pieredzē un izmēģinātajā atgādināšu par kritisko domāšanu. Lai ko tu, cilvēks, lasītu, lai ko tev stāstītu, visu informāciju filtrē un atceries uzdot vislielāko un galvenāko jautājumu "kāpēc?". Tad saskatīsi pretrunas, spēsi izšķirot, kas tev pašai ir pieņemams un kas - ne gluži.
Pirmā grāmata, ko lasīju pati, iedevu savam vīrietim un iesaku arī citām mammām. Tā visticamāk ir viena no populārākajām šīs tematikas grāmatām Latvijā. Interesanta, izglītojoša, iedvesmojoša. Tajā stāstīts par dabīgo dzemdību metodi un to, cik sieviete ir spēcīga, spējīga izpildīt viņai doto uzdevumu - kļūt par māti. Kaut ko smēlos no šīs grāmatas arī sev, mācījos uzdot sev jautājumus par to, ko vēlos dzemdībās, ko izrunāt ar savu vīrieti. Vienlaikus jābilst, ka lasīju šo grāmatu arī samērā kritiski, kā reklāmas bukletu par dūlām un vecmātēm. Man ļoti patika arī grāmatas otrajā daļā izvietotie satikšanās stāsti. Darbs tapis sadarbībā ar Latvijā zināmām vecmātēm Dinu Cepli, Rudīti Brūveri, Aiju Mikovu, piedalījusies arī psiholoģe Irēna Kondrāte.
Vikija Aiovina "Draudzeņu padomi grūtniecībā jeb viss, ko ārsts tev nepastāstīs"
Šī grāmata brīžiem bija kaitinoša un lika dusmoties par to, cik ļoti sieviete tiek iebiedēta par grūtniecību un dzemdībām, cik ļoti uzsvērts tas, ka sieviete nav situācijas noteicēja. Vienlaikus jāatzīst, ka lielā mērā tajā ieturēts valodas un stāstījuma stils, kas atbilstu manām sarunām ar draudzenēm - skarbs, ironisks un tāds, ko izmanto tikai sarunās ar ļoti tuviem cilvēkiem, kas ir "uz viena viļņa". Tēmu loks gana plašs - pirmās grūtniecības pazīmes, kaprīzes, apģērbi, veselības problēmas, sekss grūtniecības laikā, pēcdzemdību periods, arī depresija. Viss atklāti, tieši un caur amerikāniska humora prizmu.
Grāmata latviešu valodā izdota 2007.gadā, bet pie lasītājiem pirmo reizi Kanādā nonāca 1998. gadā. Lai arī tas šķiet sen, jādomā, ka bērni pirms 18 gadiem un mūsdienās apkopšanas ziņā daudz neatšķiras, atšķiras vien konkrētiem vecākiem pieņemamas un ne tik atzīstamas metodes. Grāmata iedalīta nodaļās pēc mazuļa vecuma posmiem - piedzimšana, jaundzimušais, pirmie seši mēneši, no sešiem līdz divpadsmit mēnešiem, no viena līdz divarpus gadiem, no diviem līdz pieciem gadiem un noderīga informācija. Šis darbs paredzēts tā regulārai pārskatīšanai un turēšanai pa rokai, jo pārskatāmi piedāvā informāciju brīdī, kad tā nepieciešama. Arī es grūtniecības laikā paspēju izlasīt tikai līdz nodaļai par pirmajiem sešiem mēnešiem un tagad sapratu, ka jāpārlasa pēdējās lasītās sadaļas vēlreiz. Jāņem vērā, ka daudz kas no dotajiem padomiem grāmatā ir pēc Kanādas pediatru un ģimenes ārstu prasībām un Latvijā šis tas var atšķirties. Pie šīs grāmatas mīnusiem jāmin, ka tai trūkst ilustrāciju, piemēram, sadaļā par to kā bērniņu pacelt. Ņemot vērā to, cik sen grāmata izdota, šaubos, ka to aizvien var nopirkt, bet varbūt bibliotēkās tā atrodama.
"Māte un bērns. Enciklopēdija vecākiem"
Arī šī grāmata nav no svaigākajām. Latviešu valodā ar Dace Matules priekšvārdu izdota 2008.gadā, bet krievu valodā pirmo reizi izdota 2005.gadā. Tā kā autoru kolektīvs ir no Krievijas, tad arī enciklopēdijas saturā nedaudz varbūt jūtama "padomijas smaka", taču ne tik traki, lai traucētu iegūt pamata informāciju par grūtniecību un tās norisi pa nedēļām, kā arī pēcāk par mazuli viņa pirmajā dzīves gadā. Tostarp uzzināsiet kā barot, izklaidēt un ko mācīt mazulim, ko viņš prot jau piedzimstot (informācija par refleksiem), par mazulim drošu māju un pirmo palīdzību nelaimes gadījumos. Šī kā jau enciklopēdija ir ļoti bagātīgi ilustrēta krāsainām fotogrāfijām. Arī šo grāmatu lietderīgi turēt pa rokai visu mazuļa pirmo dzīves gadu un laiku pa laikam ieskatīties, jo khem viedā vadoņa vārdiem "atkārtošana ir zināšanu māte".
Bez grāmatām un forumiem grūtniecības laikā un tagad arī pēc dzemdībām kļuvu arī par žurnālu "Mans Mazais" un "Šūpulītis" cienītāju. ļoti interesants un vieglāk pa rokai turams ir žurnāla "Mans Mazais" pielikums par bērna pirmo dzīves gadu pa mēnešiem, ko katrā mēnesī gaidīt no mazā un darīt kopā ar bērnu. Tiesa vienmēr pastāv atruna - nesalīdziniet savu bērnu ar citiem un atcerieties, ka katram bērniņam attīstības temps ir atšķirīgs. Pat vienā dienā dzimuši mazuļi nesās sēdēt, rāpot vai stāvēt vienā un tajā pašā dienā pēc tā kā raksta grāmatās.
Mūsdienās līdz ar bērna ienākšanu dzīvē neizbēgama ir arī citu mammu blogu lasīšana, kā arī sekošana viņu gaitām Instagram. Protams, tajā visā ir ļoti daudz mākslīguma un plastmasas piesmakas, bet ir arī patīkami izņēmumi, kad mammas nebaidās parādīt arī asaras, sagulētus un neķemmētus matus, kā arī uzsprāgušu māju. Apskatiet, ko savā blogā raksta mana kolēģa sieva Laura Grēviņa, sieviete, sieva, mamma Paula Roze, stāstītāja Ieva Cipruse, spridzīgās enerģijas pilnā Dace Alpa, apbrīnojamā Anete Bendika, caur darbu iepazītā humora pilnā Lelde Dālmane, iedvesmu var smelties pie ideju pilnās Zanes Kārkliņas, suņi, bērni un pinteresta cienīgas bildes pie Madaras Vaido, ārkārtīgi skaisti viss arī pie Daigas Ellaby, Gunas Rožlapas, Simonas Bogomazovas un Martas Loginas, arī Sabīnei Rutkai visgalvenākais darbs ir būt mammai, tikai priekšnieks maziņš. No ārzemju mammām pēc kolēģes Māras ieteikuma pievērsos Brooke White instagram kontam.
Kopumā gan jāsaka, ka internetā atrodamās informācijas pārpilnības laikmetā nav īsti jēgas apkrauties ar grāmatu desmitiem, bet vienu otru tomēr izlasīt ir vērts. Noteikti iesaku iespēju robežās apmeklēt vingrošanas topošajām māmiņām un arī dažādas sagatavošanas lekcijas. Man pašai personīgi saistīja lekcijas Rīgas Dzemdību namā, jo vēlējos iepazīties ar vidi un vismaz dažām vecmātēm šajā Miera ielas priecīgākajā ēkā. Šis tas no stāstītā šķita pilnīgas muļķības, piemēram, ka bērnam jau no pirmās dienas vajadzīgas spilgtas un skaļas rotaļlietas pie gultas. Taču bija arī ļoti noderīga informācija. Ļoti daudz dažādas lekcijas piedāvā arī dūlas un vecmātes citviet, piemēram, ģimenes veselības centrā Stārķa ligzdā, Dūlu mājā, Gudro sievu skolā un citviet. Pēc dzemdībām man piemeklējušā krīzē ļoti palīdzēja dūla Līga Giniborga. Lai arī klātienē mēs tā arī netikāmies, viņas vārdi mani nomierināja un iedrošināja pa telefonu un iesaku ielūkoties arī viņas blogā.
Noslēgumā vēlreiz atgādināšu par kritisku domāšanu un informācijas filtrēšanu caur saprāta sietu. Un neaizraujieties ar forumu lasīšanu, jo cilvēki, kam viss ir labi un sanāk, par to apkārt daudz nestāsta. Lai izdodas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru