Šoreiz ieskats latviešu rakstītāju veikumā. Maira Asare ir dzejniece, kas prozā debitējusi tieši ar šo darbu - "Sieviešu zona". Darbs "Sieviešu zona" ir novērojumu stāstījums par pašas autores pieredzēto sieviešu cietumā, izciešot sev piespriesto 3,5 gadu sodu par narkotiku lietošanu un glabāšanu. Tas nav klasisks stāsts par to, kas redzēts, dzirdēts un pieredzēts. Tas drīzāk ir vērojums no malas, bez gaušanās, bez emocijām bez piesaistes, bet atklāts tomēr pirmajā personā. Reālisms, vistīrākais.
Grāmata sastāv no divām daļām "Izolators" un "Zona - divas atsevišķas daļas laika plūdumā, kad ieslodzītā sagaida savu tiesas spriedumu izolatorā un pēc tam tiek pārvesta soda izciešanai uz zonu. Drēgnas kameras, kuru sienas ziemā apledo, tuberkuloze, cigaretes, skatuves priekšnesumi komisijas priekšā, ikdienas darbi un režīms, veikala dienas, tēja un rupjmaizes sausiņi. Ja neņem vērā skaidro nodalījumu izolatorā un zonā pavadītajā laikā, grūti noteikt precīzu notikumu norises laiku. Tieši tāpēc šķiet, ka atstāstītās nianses ir vien novērotas no malas nevis īsti piedzīvotas uz pašas autores ādas. Stāstījums nenoteiktā laikā un telpā, kur laiks atklājas tikai pašās darba beigās un izrādās, ka novērojumi veikti 2003. - 2007. gadā.
Darbs sastāv no apkārtnes aprakstiem, ikdienas norišu izklāstiem, vēstulēm, kas tiek rakstītas kāda, kuru nespēju nojaust, daudz dialogu, kuros īsti nevar saprast, kurš runātājs ir kurš un ik pa laikam iesprausts kādas konkrētas cietumnieces personas atklājums. Lezbietes cietumā nav seksuālā minoritāte, visdrīzāk tā vienkārši ir seksualitātes hameleoniskā daba bezizejas apstākļos. Likumsakarīgi viss stāstījums beidzas ar pēdējo vēstuli, kurā stāstītāja atklāj, ka drīz tiks atbrīvota un atklāj, lasītāja tik ilgi gaidīto, šī darba filozofisko pusi. Cietumniecēm sapņos vēl ilgi rādās tas, par ko viņas tur nokļuvušas - kabatzaglēm, "iešana pa kabatām", narkomānes redz duršanos, bet nekad pa īstam neizjūt kaifu, slepkavas miegā moka nevienam neizpausti murgi.
Spriežot pēc vēlākajām publikācijām, Maira Asare narkotikas vairs sapņos neredz. Ja māc ziņkāre par to kā ir TUR, tad šī grāmata ir labs veids, kā mēģināt savu ziņkārību apmierināt, nepārkāpjot likumu. Arī TUR ir dzīve, sapņi,cerības, darbs, ikdiena, mīlestība un citas ikdienā tik ierastās lietas.
Pašai grāmata patika? Es izlasīju un kaut kā nekā likās. Laikam gaidīju ko interesantāku.
AtbildētDzēstEs teiktu, ka drīzāk patika nekā nepatika. Protams, varēja būt interesantāk, bet galvenais, ka tā mani rosināja pameklēt vēl kādu literatūru par šo pašu tēmu. Pagaidām gan tas vēl tikai vēlmju līmenī karājas :)
Dzēst