Kristofers Išervuds „Atvadas no Berlīnes”

Kristofera Išervuda romance Berlīnei sarakstīta jau 1939. gadā, bet latviešu valodā tulkota un izdota Zvaigzne ABC izdevniecībā tikai nupat. Atvadas no Berlīnes nav vienkārša rokas pamāšana pilsētai, to pametot. Atvadas no Berlīnes ir simboliskas. Simboliskas Berlīnes un Vācijas iedzīvotājiem un jo īpaši simboliskas pašam Kristoferam Išervudam.

Džozefs O’Konors "Mūza"

Skatītāji teātrī nosaka visu. „Allaž mīliet savus skatītājus, arī tad, ja viņi izturas nepieklājīgi” – šādu padomu Mollija Olguda dod kādai jaunai aktrisei, savas dzīves nogalē. Skatītāji lugu var gan pacelt, gan pazudināt, gan virzīt sižeta būtību tā, kā to nebūs domājis pat lugas autors. Mollijas Olgudas jeb Mairas O’Nīlas mīlas romāns ar savādo dramaturgu Džonu Singu – apspriests, kritizēts, slēpts un lolots. Varbūt tieši dzīves uzspiestie „skatītāji” un „otrā plāna aktieri” Mollijas un Džona dzīves lugā to izveidoja tieši tādu, kā tā lasāma grāmatā, tādu, par kādu klejoja tenkas. Džozefs O'Konors savā darbā "Mūza" stāsta par to, kas varbūt reiz noticis, bet varbūt arī ir izdomāts.

Tonija Morisone "Žēlastība"

Šoreiz manā plauktā, pēc izlasīšanas, ieguls Tonijas Morisones romāns „Žēlastība”. Tonija Morisone ir amerikāņu melnādainā rakstniece, redaktore un profesore, Nobela prēmijas literatūrā laureāte.

Jaunākais autores Zvaigzne ABC izdotais un Ievas Lešinskas tulkotais darbs ir romāns par sievietēm Amerikā laikā, kad tajā īstie cilvēki ir vīrieši. Sievietes ir tikai ērta piedeva.

Gunta Saulīte "Mana Kundziņsala"

Uz Kundziņsalu mūsdienās var aizbraukt ar 33. maršruta autobusu. Tikai ne daudziem mūsdienās vairs nepieciešams braukt uz Kudziņsalu. Kādreiz tur dzīvoja 4000 balstiesīgo pilsoņu, tagad vairs tikai ap 400. Guntas Saulīts stāsts "Mana Kundziņsala" ir sava veida nodeva bērnības takam un atmiņām, jo Kundziņsala vairs nav tāda, kā bija agrāk.

Grāmatas ir jālasa!

Foto: Līva Alksne

Krievijas Federācijas premjers un prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins janvāra beigās savā rakstā avīzei Независимая газета ierosināja izveidot sarakstu ar 100 grāmatām, kuras būtu jāizlasa jebkuram inteliģentam, izglītotam, kulturālam un visādi citādi labam cilvēkam. Jāizlasa un jāizprot patstāvīgi nevis jāiekaļ obligātās skolu programmas ietvaros.

Osne Seierstade "Groznijas eņģelis"

Šoreiz manā blogā Čečenija - Osne Seierstade "Groznijas eņģelis".

Ja manis iepriekš lasītā Osnes Seierstades grāmata, izraisīja kritiku par vienpusīgumu un pat bija nepieciešams izdot otru grāmatu, kas atspēko pirmajā atrodamos strīdīgos momentus, tad šī grāmata, manuprāt, ir vislabākais piemērs tam, kā būtu jāstrādā žurnālistam.

Šāhs Muhammeds Raīss „Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs”

Sākumā Osne Seijerstade uzrakstīja grāmatu par Šāha Muhammeda ģimeni un Afganistānas iedzīvotāju ģimenes hierarhiju (šajā darbā varēja saskatīt arī citas sižeta līnijas, bet šīs gan ir galvenās). Pēc tam Šāhs Muhammeds iesūdzēja autori tiesā par neslavas celšanu viņa ģimenei un galu galā arī draudu radīšanai viņa un ģimenes locekļu dzīvībai un drošībai. Un tad radās šī grāmata „Reiz pasaulē dzīvoja Kabulas grāmattirgotājs”. Šāha Muhammeda Raīsa grāmata iznākusi 5 gadus pēc Osnes Seijerstades grāmatas, bet latviešu valodā abas tulkotas un apgāda Zvaigzne ABC izdotas 2011. gadā. Grāmatas latviešu izdevums papildināts ar žurnālista Sandija Semjonova un ceļotāja Egila Helmaņa ceļojuma fotogrāfijām un komentāriem.

Osne Seijerstade „Kabulas grāmattirgotājs”

Jāsāk jau ar to, ka šo grāmatu lasīšanai izvēlējos autores dēļ. Kāda mana bloga lasītāja komentāros bija ieteikusi citu Osnes Seijerstades grāmatu „Groznijas eņģelis” (arī par šo grāmatu rakstīšu blogā). Meklējot ieteikto darbu nonācu pie tā, ka viņa ir sarakstījusi arī citas grāmatas. Cita žurnālista paveikto vienmēr ir interesanti izlasīt...

Žans Pols Kofmans "Kurzeme francūža acīm"

Kas var būt labāka reklāma vai antireklāma Latvijai kā ārzemnieka skatījums uz šo valsti?

Grāmata, kas liek paskatīties uz savas dzimtenes novadiem ar svešzemnieka acīm. Jūs teiksiet - kas par to? Es atbildēšu – cik naivi Jūs esat, ja domājat, ka Latvijā nav ko redzēt un nav, par ko rakstīt! Tātad, labrīt jaunajā gadā! Šoreiz manā apskatā par franču žurnālista Žana Pola Kofmana sarakstīto darbu "Kurzeme francūža acīm"

SEB bankas izcilības stipendija

Sveiki, lasītāji!

Šoreiz atkal kaut kas ne par grāmatām. Šodien beidzot pienāca tā diena, kad es un vēl divas Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu studentes varējām svinīgā atmosfērā parakstīt līgumus par „SEB bankas izcilības stipendijas” saņemšanu.

Svens Hasels „Nolādēto leģions”

Vēl kāda grāmata, kas plauktā stāv jau gana ilgi, lai beidzot taptu izlasīta. Jāatzīst, ka, pēc izlasīšanas, tā arī pāris nedēļas pavadīja virtuvē uz beņķīša gaidot savu kārtu pēc recenzijas.

Apgāda "Atēna" izdotā dāņu rakstnieka Svena Hasela grāmata „Nolādēto leģions” ir autora stāstījums par karošanu Otrajā pasaules karā, turklāt tā nav vienkārša karošana – tā ir karošana dienot vācu soda pulkā Krievijas frontē. Soda pulkā nokļuva katrs, kurš bija kaut kā noziedzies. Svens Hasels bija dezertējis no vācu tanku pulka, noķerts, sodīts, pavadījis laiku dažādās soda nometnēs līdz galu galā nosūtīts dienēt soda pulkā, kur tādi nelaimes putni kā Hasels tiek izmantoti kā lielgabalu gaļa. Darbs „Nolādēto leģions” ir daļa no veselas stāstu sērijas, kas tulkota vismaz piecpadsmit valodās. Svena Hasela stāstījums balstās uz paša pieredzēto vācu armijā. Viņš karoja Krievijā, Itālijā un Francijā un Nolādēto leģionu sarakstīja pēc kara, atrazdamies nometnē.