Pagājis jau kāds brītiņš kopš mūsu #LaiksLasīt grāmatu kluba septembra tikšanās, bet ieraksts par izlasīto tapis tikai tagad. Mana kļūda bija atlikt rakstīšanu. Biju izdomājusi, ka vispirms aiziešu uz tikšanos, pēc tam rakstīšu. Nevajadzēja. Jo vairāk skatījos un klausījos, jo vairāk radās sajūta, ka viss jau ir pateikts un izdomāts.
Serbu mākslinieces Marinas Abramovičas (Marina Abramović, Марина Абрамовић) vārds man nebija svešs arī pirms grāmatas "Ejot cauri sienām" (Walk Through Walls: A Memoir) izlasīšanas. Lai arī man nav bijusi iespēja apmeklēt nevienu no viņas performancēm un nevaru sevi saukt par laikmetīgās mākslas mīļotāju, viņas darbs un personība mani fascinē. Tāpēc ļoti priecājos, kad ieraudzīju, ka izdevniecībā “Aminori” iznākusi viņas autobiogrāfija, kurā Abramovičas stāstīto pierakstījis Džeimss Kaplans, un vēl vairāk priecājos, kad grāmata tika izvēlēta par #LaiksLasīt septembra lasāmvielu.
