Jaunā gada pirmais ieraksts par grāmatu, ko paguvu izlasīt vēl iepriekšējā gada pēdējās dienās, argentīniešu rakstnieka Federiko Aksata "Vienīgā izeja". Pilnīgi noteikti varu pateikt, ka šo grāmatu nedrīkst sākt lasīt, ja laika ir vien pāris lappusēm, kādas pārdesmit minūtēm. Tā ievelk ļoti dziļi iekšā šķietami veiksmīgā Teda Makeja dzīvē jau no pirmajām rindkopām un liek turēt vākus brīžiem līdz pat baltiem pirkstu galiņiem cieši. Tas ir viens varens psiholoģisks trilleris, manuprāt, tik ļoti labs, ka tam noteikti vajadzīga ekranizācija (izdevniecības aprakstā par grāmatu minēts, ka filma jau top, bet imdb informāciju neatradu). Šajā darbā ir kaut kas no maģiskā reālisma (jo tu nesaproti, vai tie tēli ir reāli vai tikai galvenā varoņa iedomas), tajā ir kaut kas no visneiedomājamākajiem murgiem, tajā ir sarežģīts emociju kaleidoskops un pat kubiks rubiks un Minotaura labirints.
