Agrāk stāsts kā forma man ne pārāk patika. Nepaspēju ne ielasīties, iejusties, kad galā jau punkts un jācenšas ielekt nākamajā stāstā un jāiepazīstas ar citiem varoņiem. Pēdējā laikā stāsts man tomēr ir iepaticies, iespējams, ka tas saistīts ar saraustīto lasīšanai atvēlēto laiku. Tomēr, ja lasīšanai var atvēlēt vienā reizē vien apmēram desmit minūtes, stāsts ir piemērotāka forma uztverei. Tā pa mazai drusciņai esmu izlasījusi grāmatu "11 stāsti par vīriešiem", kuras autors Aivars Kļavis. Iepriekš no šī autora neko nebiju lasījusi un tāpēc šo darbu sāku bez īpašām gaidām vai priekšstatiem. Tik vien gribējās kā vieglu izklaidi un pavīdēja cerība kaut nedaudz ielūkoties vīriešu pasaulē, autora vīrieša spalvas vadītai.
