Silvija Vanden Hēde "Lapsa un zaķis"

Dēlam šobrīd ir lapsu posms (par to paldies "Tutas lietas"!), tāpēc nebija nekādu šaubu, ka starp divām Jāņa Rozes apgāda piedāvātajām grāmatām (Margarita Del Maso "Mans lielais lācis, mans mazais lācis un es" vai Silvija Vanden Hēde "Lapsa un zaķis") jāizvēlas tā, kurā ir lapsa! Tas nudien bija trāpījums aktualitāšu desmitniekā ne tikai ar lapsām, bet arī ar tematiem! Flāmu rakstnieces Silvijas Vanden Hēdes (Sylvia Vanden Heede) radītais zaķis cep kūkas un cepumus, bet lapsa ir negausīgs un resns, viņi dzīvo kopā, uztraucas viens par otru, smejas, bēdājas un domā, kā vienam otru uzmundrināt. Kā var noprast pēc uzzīmēto tēlu apģērba, Lapsa šajā pasaulē ir vīrišķā puse un Zaķis - sievišķā. Lapsa un Zaķis dzīvo gluži normālu, cilvēkiem raksturīgu dzīvi ar dažādām rūpēm, raizēm, arī priekiem un izklaidēm. Vēl mežā dzīvo arī ūpis un Ūpim ir ola, no kuras izšķiļas Pīps.

Rīta Jalonena "Skaidrums"

"Laiks vienmēr pārvieto robežas uz citām vietām, nemainīga nepaliek neviena definīcija. Kurš pateiks, kāds ir pareizais veids būt cilvēkam?"

Somu rakstnieces Rītas Jalonenas darbs "Skaidrums" ir veltījums jaunzēlandiešu rakstniecei Dženetai Freimai (1924 - 2004) un viņas dzīvei. Lai arī grāmata balstīta reālos biogrāfiskos faktos un tajā iekļauti citāti no Dženetas Freimas vēstulēm, tomēr gluži biogrāfija tā nav. Šī ir grāmata, kas vispirms piesaista ar vizuālo noformējumu - sūnu zaļums lapās uzreiz aiz vāka, vīteņi vai ķerstošos žestos izstieptas rokas un viena acs nolūkojas lasītājā vēl pirms sastapšanās ar tekstu. Par pašu tekstu ir grūti kaut ko teikt, jo grāmatas būtība izstāstīta īsajā anotācijā uz pēdējā vāka, taču teksta garu un radīto atmosfēru iespējams sajust tikai lasot.
Ja meklēju asociācijas ar citiem agrāk lasītiem darbiem, tad jau  "Skaidruma" lasīšanas gaitā nevilšus iešāvās prātā domas par Silvijas Plātas "Stikla kupols".

Nīna Brokmane, Ellene Stēkene Dāle "Viva la vagina! Viss par sieviešu dzimumu"

Viva la vagina! Lai dzīvo vagīna! Ģeniālās ģenitālijas un visu tajās apslēpto pavisam vienkāršā, bet ne jēlā valodā atklājušas un paskaidrojušas divu norvēģu ārstes Nīna Brokmane un Ellene Stēkene Dāle savā grāmatā "Viva la vagina! Viss par sieviešu dzimumu".

Nav melots, ka šajā spilgtajos vākos ietērptajā grāmatā izklāstīts viss galvenais par sieviešu veselību zem jostasvietas vai autoru izmantotajos vārdos "vēderlejā". Tajā atradīsiet gan par hormoniem, kas regulē sievietes menstruālo ciklu, gan par DNS spēlītēm, kas nosaka cilvēka dzimumu (šī nodaļa var nepatikt ļoti konservatīviem cilvēkiem, jo tajā ir runa ne tikai par ģenētisko un fizisko dzimumu, bet arī psiholoģisko), gan arī par klitoru, matiem intīmajās ķermeņa daļās, seksu, orgasmu un mitrumu ģenitālijās un daudz ko citu jeb kopumā daudz informācijas, ko pusaudzes un arī pieaugušas sievietes var kautrēties uzdot savam ārstam vai kādai tuvai sievietei.

Abas autores ir Norvēģijā populāra bloga Underlivet autores un raksta tajā par seksuālās veselības jautājumiem. Grāmata “Viva la vagina!” (norvēģu val. “Gleden med skjeden”) apkopo atbildes uz jautājumiem, ko autorēm ik dienu uzdeva pacienti un bloga lasītāji. Šajā darbā ir vairāk nekā 250 atsauces uz dažādiem medicīnas pētījumiem un rakstiem, kas izklāstīto informāciju padara ticamu un loģisku. Vienlaikus šajā darbā izmantotā valoda nav ne pārlieku vienkārša ar vāverēm un krāniņiem leksikā, ne arī pārlieku sausa un medicīniski sarežģīta, es teiktu, ka valoda šajā grāmatā ir precīza.

Osvalds Zebris "Māra"

Autors Osvalds Zebris vairs nav nekāds iesācējs literatūras lauciņā, esmu lasījusi romānu "Gaiļu kalna ēnā", kas iznāca sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts", arī romānu "Koka nama ļaudis" (un interesanti palasīt pašai savas pārdomas, ka ar Zebri kā autoru "man nav pa ceļam", jo šobrīd tā gluži nedomāju). Nupat iznācis viņa veikums jauniešu auditorijai romāns "Māra". Nevaru ielikt Zebri savu mīļāko rakstnieku plauktiņā, bet kaut kas man viņā patīk. Un šis kaut kas ir tāds grūti noķerams un paskaidrojams arī jaunākajā grāmatā. 

Galvenā varone Māra meklē sevi, savu "es", pārdzīvo to, ko nu jaunieši mēdz pārdzīvot vecumā, kad mācās 10.klasē, un piedzīvo arī vairāk nekā jaunietim šajā vecumā būtu jāpiedzīvo, vidusskolā satiekas tik dažādi jaunieši, no tik dažādām ģimenēm, ar tik dažādām iespējām un vēlmēm, ir tehnoloģijas, to sniegtās iespējas un radītie draudi, ir visādi ietekmeļi, bagātie un ne tik bagātie, viltīgie un pilnīgi naivie. Mārai ir neparasti nobriedusi domāšana, taču tas nekavē viņu pieļaut arī neticami muļķīgas kļūdas (un šajā punktā mana 16 gadīgā Līva tik ļoti pašidentificējās ar šo tēlu, ka Māra mani brīžiem šausmīgi kaitināja - un mēs jau zinām, ka kaitinošais citos patiesībā ir tas, kas mūs visvairāk kaitina mūs pašos). Jaunietis šajā vecumā nudien meklē atbildes uz daudziem jautājumiem un, lai nebēdājas tie, kas neatrod. Daži atrod, daži turpina meklēt visu mūžu, bet daži šos jautājumus gadu gaitā uzdod atkal un atkal no jauna, meklējot jaunas atbildes uz tiem pašiem vecajiem jautājumiem (tās laikam mēdz dēvēt par tām dažādu vecumposmu krīzēm). Tas, man šķiet, ir pārlaicīgi, raksturīgi visām paaudzēm.

Žoržs Pereks "Dzīve lietošanas pamācība"

Es nezinu nevienu cilvēku, kurš Žorža Pereka grāmatu "Dzīve lietošanas pamācība" būtu izlasījis ātri. Un tas ir ne tikai tās lielā apjoma dēļ (668 lappuses), bet arī tās saliktās un sarežģītās būtības dēļ. Arī es to lasīju apmēram divus mēnešus, izlaižot vien reto vakaru un katru reizi izlasot tikai pāris lappuses, jo visai ātri iesnaudos. Ne velti uz vāka maziem burtiņiem rakstīts arī vārds "romāni", tieši tā - daudzskaitlī. Nudien 99 nodaļās, kurās attēlots kāds Parīzes īres nams šķērsgriezumā, ir izklāstīts nevis viens stāsts, bet gan vairāki. Tajos ir mīlestība, traģēdijas, ģimenes sāgas, piedzīvojumi, noziegumi, ikdienišķas nebūšanas un mistiskas parādības. Nedaudz intelektuāli piepūloties, izlasot 99 nodaļas, sešās grāmatas daļās, jūs patiesībā būsiet izlasījuši vismaz 20 mazākas grāmatas, taču tās visas būs savijušās vienā lielā stāstā, ja tam ļausieties.