Šis šveiciešu rakstnieka Žoela Dikēra darbs "Patiesība par Harija Kebēra lietu" ir grāmata par grāmatu rakstīšanu, vienlaikus tas ir detektīvs un mīlas stāsts. Viens darbs, kas ietver daudzus slāņus.
1975. gada 30. augusts bija liktenīga diena 15 gadus vecajai Nolai Kelergenai mazā Ņūhempšīras pilsētiņā Aurorā. Šajā dienā viņa pazuda bez pēdām līdz 30 gadus vēlāk kāds nejaušs gadījums liek atrast meitenes līķi. Slepkavības izmeklēšanai tiek atsaukts ne viens vien pagātnes rēgs. Izrādās, ka 30.augusts bija liktenīgs Kellergenu ģimenei arī dažus gadus pirms Nolas pazušanas.
Jaunais rakstnieks Markuss ķeras pie lietas izmeklēšanas paralēli policijai. Galvenais apsūdzētais ir Markusa skolotājs un guru rakstniecībā Harijs. Soli pa solim atšķetinās viens pavediens pēc otra un patiesi Harijs ir cieši saistīts ar pazudušo pusaudzi. Kā izrādās grāmatas gaitā ikviens var šķist vainīgs, taču galu galā izrādās, ka vainīgi ir tie, kurus vismazāk turam aizdomās.
Man patika Asmodeus apraksts šim darbam: "Ja gribam būt īsi, tad grāmata ir par to, kā rakstnieks raksta grāmatu par to, kā rakstnieks raksta grāmatu par rakstnieku, kurš raksta grāmatu."
Lai arī Spīgana savā blogā kritizēja un nosauca romānu par kapa pieminekli grāmatai, kas varēja būt izcila, satriecoši lieliska un šedevrs, man tā nešķiet. Es nebūšu skarba. Man patika gan autora valoda un tas, ka es nespēju iedomāties, kurš patiesi ir vainīgs. Ikkatram tēlam Dikērs meistarīgi piepina tieši tik daudz, lai lasītājs turētu aizdomās gandrīz visus aprakstītos pilsētiņas iedzīvotājus. Parasti man traucē, kad pagātni un tagadni stāstā tik bieži jauc kopā, taču šeit laiki bija labi un uzskatāmi atdalīti tamdēļ nekas īpaši kopā nejuka. Nestāstīšu īpaši neko par sižetu, jo tad zudīs tā mirkļa burvība, kad autors lasītājam atklāj jaunu taciņu, pa kuru iet.
Man patika un domāju, ka Žoela Dikēra "Patiesība par Harija Kebēra lietu" patiks tiem, kuri grāmatās iecienījuši noslēpumiem pilnas mazas pilsētiņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru