Inī Lorenca "Ceļojošā priekameita"

Diezgan ātrā tempā nupat esmu piebeigusi vienu darbu, kas izraisa visnotaļ pretrunīgas izjūtas. Inī Lorenca "Ceļojošā priekameita". Lasīju pirmās pārdesmit lapas un domāju - nu tikšu pāri šim un tālāk jau būs labi. Nebija, visa grāmata turpinājās vairāk vai mazāk tādā pat garā - asinis, izvarošanas, sperma, smirdoņa, puvuši zobi un netaisnīga izturēšanās visa darba garumā. Baudiet! Cilvēkiem ar bagātīgu iztēli un vājiem nerviem būs grūti. Taču, pārvarot pretīgumu, garantēju jums aizraujošu un nervus kutinošu sižetu.

Romāna darbība risinās 15.gadsimta sākumā Vācijā. Grāfs Ruperts Splendids lūdza ārkārtīgi tikumīgās un skaistās Marijas roku. Viņas tēvs meistars Matīss Šērers gandrīz nespēj aptvert savu laimi. Taču jau pavisam drīz līgavainis īsteno savus nekrietnos nodomus, apvainojot Mariju netiklībā, panākot viņas sodīšanu un izraidīšanu no pilsētas, pāc kā atņemot Matīsam Šēreram visus īpašumus.

Tas ir laiks, kad sievietes vārds ir nekas. Ietekmīgi intrigu pinēji spēj ar knipja uzsitienu pazudināt tikumīgus pilsoņus. Ja Tev skauž kāda laime vai veiksme, šķiet, nav nekā vienkāršāka, kā noslaucīt no zemes virsas visu ģimeni. Lai izdzīvotu, Marijai jāpārdod savs ķermenis. Bet meitene negrasās padoties. Viņa piecus gadus rūpīgi kaļ atriebības plānus.

Ģimenes drāma risinās uz kristietības šķelšanās notikumu fona. Vēsturiskā romāna bāze nav izdomāta, savukārt Marijas pazudināšana visticamāk nav nekāds neparastais scenārijs 15.gadsimtam. Visu notikumu iznākums gan varētu būt tuvāks fantāzijas žanram.

Kas interesanti - romānu sarakstījuši vācu rakstnieki dzīvesbiedri Inī Kloke (Iny Klocke) un Elmars Volrats (Elmar Wohlrath). Inī Lorenca (Iny Lorentz) ir viņu kopējais pseidonīms.

Pēc romāna Ceļojošā priekameita uzņemta Vācijas un Austrijas televīzijas filma. 2012. gadā tā Vācijā saņēmusi godalgu Diva kā gada veiksmīgākā filma. Domāju, ka filmu varētu drīzumā ieviest savā vakara kino repertuārā.