Biogrāfijas ir no tām grāmatām, ko var izlasīt ātri un caur tām nedaudz palūrēt neaizsniedzamajā slavenību pasaulē. Toms Feltons savā grāmatā "Burvestību pasaulē" pastāsta ceļu un pieaugšanu Dž.K. Roulingas radītajā fantāzijā par burvju puisēnu Hariju Poteru. Toms Feltons divpadsmit gadu vecumā ieguva lomu, kas viņam uzlika zīmogu visam mūžam. Lai arī pirms un pēc Poteriādes Feltons piedalījies arī citos projektos, ko viņš arī nosauc grāmatā, šķiet, neviena cita loma viņam nav pielipusi tik ļoti kā smīnīgā Drako Malfoja tēls. Tā tas ir daudziem aktieriem, kas karjeru sāka jau no bērna kājas un ieleca uzreiz ārprātīgi veiksmīgos giga mega projektos. Piemēram, vai jūs atceraties vēl kādu filmu ar Makolija Kalkina dalību, ja neskaita abas "Viens pats mājās" daļas?
Feltons, kā jaunākais starp četriem bērniem, no brāļiem ir mācījies pazemību un ieguvis arī zināmu devu vīzdegunības. Nesirgstot ar pārmērīgu pašslavināšanu, brīžiem pat ļoti pieticīgi, viņš izklāsta, kā nokļuvis uz kino ekrāniem, kāda bijusi filmēšanās ikdiena, savu cīņu ar atkarībām un ģimenes lielo lomu, tiekot pāri "zvaigznītēm" galvā.
Sevi par ļoti talantīgu aktieri puisis neuzskatīja un vienkārši centās labi pavadīt laiku gan atlasēs, gan vēlāk filmēšanas laikā. Izrādās, ka pat nav lasījis grāmatas par Harija Potera piedzīvojumiem. Tāds nezinošs un bez iepriekš uzliktiem rāmjiem arī atnāca uz noklausīšanos dalībai filmā. Protams, ka jauna aktiera dzīvē neiztika arī bez labas devas delverību. Viņš vairākkārt atkārto, ka paša bērnība bijusi iespējami normāla, filmēšanu starplaikos puisis darījis visu, lai daudz neatšķirtos no vienaudžiem, lai arī zināmos brīžos kāja uz nelielu lecīgumu un izrādīšanos paslīdējusi. Aktieris sevi salīdzina ar galvenajiem Harija Potera filmu aktieriem - Rūpertu Grīnu, Danielu Redklifu un Emmu Votsoni, sakot, ka viņu bērnība noteikti bijusi daudz grūtāka un atrautāka no realitātes.
Nepateikšu neko jaunu, apgalvojot, ka šī ir obligātā lasāmviela Harija Potera grāmatu un ekranizāciju faniem, jo Feltons ne vien pastāsta par pieredzējušajiem ekrāna partneriem, jau pirms viņa populārām filmu zvaigznēm, kādi viņi bija kā personības darbā, bet arī daudz izklāsta par ekrāna ļaundara Drako motivācijām un tēla attīstību. Beigās pat gribējās mazliet just līdzi šim blondajam neģēlīgi smīnošajam puišelim.
Man personīgi bija jaunums stāsts par kaskadieri Deividu Holmsu. Filmas "Harijs Poters un Nāves dāvesti: 1. daļa" uzņemšanas laukumā 2009. gadā viņš guva traumu. Pēc tās jaunais vīrietis zaudēja spēju staigāt. Viņš nav padevies un turpina aktīvu dzīvi, tostarp veidojot dažādus sadarbības un labdarības projektus ar bijušajiem kolēģiem. Ļoti interesanti šķita arī Toma Feltona stāsti par ainām, kas filmētas vairākkārt dažādās versijās un filmās neiekļauto materiālu.
Kopumā šī ir ļoti labsirdīga, humora pilna un aizraujoša grāmata. Esmu atguvusi vēlmi simtseptiņdesmittrešo reizi skatīties Hariju Poteru, kad dēls to atkal lūgs darīt kopā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru