pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

Vilis Lācītis "Pamodināt Lāčplēsi"

Svētdienas vakarā divas stundas veltīju latviešu autora darinājumam. Šoreiz manā plauktā ieguls Viļa Lācīša "Pamodināt Lācplēsi".  Laiks manā vienīgajā nedēļas brīvdienā iztērēts ne velti, bet priecājos, ka grāmatiņu iegādājos par akcijas cenu (starp citu vēl līdz 28.februārim Jānī Rozē varat atrast šo grāmatu, šķiet, ka par latu vai diviem).

Lāčplēša modināšanu stāstā gaidīju līdz grāmatas vidum. Uzradās arī Lāčplēsis un modināšana, tīri simboliski gan tur par latviešiem zināmo eposa tēlu, bet gana kolorīti, lai maz neliktos. Neko lielas cerības gan no šī stāsta nebiju lolojusi, bet tas mani patīkami pārsteidza. Novērojams gan vienmērīgs stāsta plūdums, gan pavisam negaidīti notikumu pavērsieni. Atklāti sakot, vismazāk es patiesi gaidīju kādus pārsteiguma momentus. Tieši tāpēc tie ir pārsteiguma momenti, ka nāk negaidīti.

Kopumā ņemot, Lācītis spējis visā krāšņumā parādīt pavisam tipisku ainiņu jebkur "vecajā Eiropā". Laimes meklētāji bāleliņi ar tipiskiem niķiem, sastopami vai ik katrā mājā, kur ekonomijas nolūkos  tautieši kopā dzīvo. Kāds dzer, kāds pīpē, kāds atnāk un kāds kādu pamet. Arī ar darbiem ir visādi, bet noteikti ir viens pāris - vīrs ar sievu - kuri to visu māju "tur". Ikdienas ainiņas Londonā, Dublinā, Mančesterā vai Pīterboro - skaties, kur gribi, nekā jauna un pārsteidzoša neredzēsi.

Vilis Lācītis, tiem, kas vēl nezina ir autora pseidonīms. "Pamodināt Lāčplēsi" viņa otrā grāmata. Pirmais bija darbs "Stroika ar skatu uz Londonu". Pats autors celtnieks, kurš nedzīvo Latvijā. Tātad savā ziņā Lācīša stāsti būtu uztverami arī par autobiogrāfiskiem. Es viņu saprotu, viss, kas parastam lasītājam var likties līdz asarām smieklīgs, kādam, kas pats to piedzīvo vienkārši ir jāizliek ārā. Lai negrauž, lai nespiež un vieglāk dzīvot. Bet varbūt es kļūdos un Lācītis savas grāmatas raksta hobija pēc, nevis, lai nomierinātu nervus un emocijas.

"Pirmdienu esamība krietni izbojā svētdienas, jo jau no rīta pamosties ar sajūtu: bļa, rīt pirmdiena! Dievs svētī sestdienas, saliec tās pavairāk mūsu kalendāros un uzmani, lai kāds nenozog."

/Lācītis V. Pamodināt Lāčplēsi. Mansards 2011, 82.lpp./


ceturtdiena, 2013. gada 21. februāris

Veronika Rota "Citādie"

Šoreiz esmu tikusi pie grāmatas vēl pirms tā iznākusi. Paldies izdevniecībai Zvaigzne ABC par iespēju izlasīt grāmatu, kura mājas lapā pagaidām atrodama vien sadaļā "drīzumā". Esmu pārliecināta, ka Veronikas Rotas "Citādie" (Divergent) Latvijā noteikti taps par bestselleru. Tagad bez Džastina Kronina "Pārejas" ir vēl viena triloģija, kurai nespēšu sagaidīt turpinājumu.

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Alekzandra Z.M. „Aizzīmogotais triskelions”



„Cilvēces apziņu tumši ļaudis cenšas apzināti turēt amnēzijas stāvoklī un maldināt, tomēr Lielā laika ciklam noslēdzoties, tā sāk atmosties. Un neticiet tam, ka pasaule kļūst ļauna un degradējas, jo tie ir meli, lai īstenotu savus ļaunos nodomus. Tieši otrādi tā kļūst arvien labestīgāka.”

Alekzandra Z.M. savā grāmatā "Aizzīmogotais triskelions" piedāvā lasītājam paskatīties uz vēstures notikumiem un pasaules mitoloģiju no nedaudz atšķirīga skatupunkta. Izrādās, ka viss, ko mēs zinām un atklājam šobrīd par lietu kārtību un laika ritējumu, jau sen ir bijis zināms, vien lielās visas pasaules katastrofās gājis bojā un pēc tam sākts apgūts no jauna.

svētdiena, 2013. gada 3. februāris

Deivids Kērkpatriks "Facebook efekts"

Pēc samērā ilga cīniņa esmu pievarējusi Deivida Kērkpatrika grāmatu "Facebook efekts", ko apgāds Zvaigzne ABC latviešu valodā izdeva pērnā gada nogalē. Darbs par to kā Facebook ir kļuvis par to, kas nu tas tagad ir un kāds tas bija vēl pirms to iepazina liela daļa latviešu.Grāmatas autors Deivids Kērkpatriks ir tehnoloģiju žurnālists un rakstījis par plašu loku tehnoloģisko "brīnumu". Savukārt mēģinājums pastāstīt par sociālo tīklu, kas šķiet, ir populārākais visā pasaulē, gan nav pirmais.