pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

Ulrika Kjernborga "Verdzene"



Zviedru žurnālistes Ulrikas Kjernborgas debija literatūrā "Verdzene". Stāsts par reāli eksistējušām un 19. gadsimta Anglijā dzīvojošām personām. Artūrs Manbijs ir augstas kārtas ģimenes dēls. Hanna Kalvika ir seglinieka meita, dzimusi netīram kalpones darbam. Mīlas stāsts, kurš aizsākās varbūt arī starp pareizajiem cilvēkiem, bet nepareizā laikā. Daudzsološs sižets, interesanti personāži - ne reizi vien jau esmu minējusi, ak man patīk darbi, kuru pamatā ir vēsture, īsta vēsture un īsti cilvēki. Tomēr šoreiz esmu nedaudz vīlusies.

svētdiena, 2012. gada 29. jūlijs

Ilona Balode "Rīga-Pekina"


Šonedēļ jaunām grāmatām bagāt anedēļa. Nozogu mazu brīsniņu laika no darba dienas un uzrakstīšu par piektdien, 27. jūlijā, Kaņepes Kultūras centrā notikušo Ilonas Balodes grāmatas "Rīga-Pekina" prezentāciju. Notiekti jāpiemin, ka līdz ar grāmatu lasītājs saņem arī Rolanda Ūdra (jeb "The Hoboss" Ūdrīša) disku "Beijing nights". Viens no vakara gaitā izskanējušajiem citātiem par cilvēkiem, kas ceļo ... savos klubkrēslos liek man apgalvot, ka ar "Beijing nights" disku, lasot grāmatu "Rīga-Pekina" var aizceļot ļoti tālu un ātri. Bet par ceļošanu klubkrēslā rakstīšu, kad veidošu recenziju pa ršo grāmatu. Bet arī grāmata pie lasītājiem ceļoja ne vien tos 7 mēnešus, ko ceļoja tās autore, bet arī ilgi jo ilgi klīda pa Zvaigzne ABC gaiteņiem. Galu galā, pirmos solījumus par jauno grāmatu sāku manīt uz decembri, bet sanāca, ka Ilonas Balodes izauklētais burtu bērns piedzima vasarā.

ceturtdiena, 2012. gada 26. jūlijs

Zane Kilbloka "Uzkodas. Pipars&Oga"


Šoreiz ieraksts būs ne tāds kā parasti, jo neesmu vēl grāmatu lasījusi, bet tā jau nav arī tāda lasāmā grāmata. Šodien "3 pavāru restorāns" notika Zanes Kilblokas pirmās grāmatas dzimšanas dienas svinības. Turklāt tā nav vienkārši grāmata, bet grāmata par uzkodu mākslu. Šajā pasākumā tas gods bija piedalīties arī man. Ilgi šaubījos vai iet, vai iederēšos, vai jutīšos ērti, bet ne mirkli nenožēloju, ka izlēmu par labu šim pasākumam. Lieliska atpūta karstas darba dienas vakarā, patīkama atmosfēra un vienkārši gan acis, gan vēderu priecējošs pasākums.

pirmdiena, 2012. gada 23. jūlijs

Marina Kosteņecka "Vēstules no mājām"

Kārtējo reizi citējot manu mammu: "Man jau tādas grāmatas patīk". Un patīk jau ar' - par cilvēkiem, dzīvi, likteņiem un vēstures notikumiem vai drīzāk dzīvesveidu. Tas ir kā lasīt "Privāto dzīvi" iz Padomju Latvijas laikiem. Lasītāja interesi piesaista darba forma - stāsts vēstulēs. Jekaterinas Kosteņeckas vēstules vīram Grigorijam Kosteņeckim no Rīgas uz Gulaga nometnēm.

trešdiena, 2012. gada 11. jūlijs

Emma Donohjū „Istaba”

Īru rakstnieces Emmas Donohjū darbs „Istaba”, kas izklāstīts 5 gadus veca puisēna skatījumā, spēj parādīt mātes mīlestības spēku un arī to, ka ne visu mamma spēj izturēt vai vismaz ne visu laiku bez pārtraukuma. Romāns brīžiem izraisa pretīgumu, brīžiem izbrīnu vai pat spēj izsaukt asaras, bet viennozīmīgi raisa diskusijas, kad tiek apspriests ar draugiem un neļauj atrauties no tā ne uz mirkli.

ceturtdiena, 2012. gada 5. jūlijs

Mērija Anna Šafere & Annija Barouza „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”

Pārsteidzoši aizkustinoša un notikumiem piesātināta grāmata, kura beidzas negaidīti ātri – divu amerikāņu autoru sadarbības auglis „Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība”. Lasot šo grāmatu, sagribējās piederēt tādam grāmatu mīļotāju klubiņam, kurš reizi mēnesī (vai citā periodā) ierodas uz tikšanos un intelektuālām pļāpām. Pārsteidzoši kā divas amerikānietes spēja radīt Lielbritānijas šarmu un izveidot tik „britiskus” tēlus, kādi tie ir šajā romānā.

otrdiena, 2012. gada 3. jūlijs

Herta Millere „Elpas šūpoles”



Šoreiz blogā Nobela prēmijas literatūrā laureātes HertasMilleres romāns „Elpas šūpoles”. Nobela prēmiju literatūrā autore saņēma 2009. gada 10. decembrī. Apgāds Zvaigzne ABC šo romānu latviešu valodā izdevis 2011. gada martā un 2011. gada aprīlī rakstniece viesojās arī Latvijā.
Romāns par dzīvi darba nometnē. Romāns ir par Septiņkalnes (Rumānijā) vāciešu likteni Krievijas spaidu darbu nometnē, atklāts caur viena cilvēka stāstu. 17 gadus vecais vai jaunais Leopolds Aubergs izsūtījumu sākumā uztver kā sava veida piedzīvojumu. Pēc tam nāk apjausma, ka viņš ir sava veida drošībā, kamēr vien brauc jeb kamēr vien kaut kur tiek vests.