otrdiena, 2011. gada 29. novembris

Svens Hasels „Nolādēto leģions”

Vēl kāda grāmata, kas plauktā stāv jau gana ilgi, lai beidzot taptu izlasīta. Jāatzīst, ka, pēc izlasīšanas, tā arī pāris nedēļas pavadīja virtuvē uz beņķīša gaidot savu kārtu pēc recenzijas.
Apgāda "Atēna" izdotā dāņu rakstnieka Svena Hasela grāmata „Nolādēto leģions” ir autora stāstījums par karošanu Otrajā pasaules karā, turklāt tā nav vienkārša karošana – tā ir karošana dienot vācu soda pulkā Krievijas frontē. Soda pulkā nokļuva katrs, kurš bija kaut kā noziedzies. Svens Hasels bija dezertējis no vācu tanku pulka, noķerts, sodīts, pavadījis laiku dažādās soda nometnēs līdz galu galā nosūtīts dienēt soda pulkā, kur tādi nelaimes putni kā Hasels tiek izmantoti kā lielgabalu gaļa. Darbs „Nolādēto leģions” ir daļa no veselas stāstu sērijas, kas tulkota vismaz piecpadsmit valodās. Svena Hasela stāstījums balstās uz paša pieredzēto vācu armijā. Viņš karoja Krievijā, Itālijā un Francijā un Nolādēto leģionu sarakstīja pēc kara, atrazdamies nometnē.

Hipokrāta zvērests

Foto no Freedigitalphotos.net



23. novembrī man bija tā veiksme piedalīties Sandija Semjonova režisētās un lieliskas citu cilvēku komandas veidotās filmas "Hipokrāta zvērests" pirmizrādē kinoteātrī "Splendid palace". Filmas tapšanā piedalījusies arī Rīgas Stradiņa univeritāte un RSU Absolventu asociācija.
Stāsts par medicīna sistēmu Latvijā, tās trūkumiem un plusiem. Reālu cilvēku pateiktais ar reālu faktu papildinājumu. Tas viss papildināts ar spēcīgu mūziku. Sēžot otrajā zāles krēslu rindā lielāko daļu laika man gribējās raudāt. Nekāda racionāla pamata tam nebija - skaidrojums rodams tajā kā filma veidota.
Filmas varoņi ir gan medicīnas studenti, gan viņu pasniedzēji, gan praktizējoši ārsti un pat pacienti. Filmā "Hiopkrāta zvērests" mēģināts atklāt vairākas problēmas vienlaikus - mazo slimnīcu slēgšanu un reorganizēšanu, medicīnas personāla algu lielumu un nepieciešamajām izmaiņām medicīnas aprūpes sistēmā, kā arī vairākas citas mazākas tēmas. Filmas autori centušies aptvert pēc iespējas vairākas medicīnas jomas un to pārstāvju viedokļis (piekritīsiet, ka specifika, piemēram, zobārstneicībā, neatliekamajā palīdzībā un sirds kardioloģijā atšķiras).
Tēmu atklāšanai izmantoti gan aizkadra ierunātie teksti atklājot dažādus medicīnas sfēras statistikas datus, iekļauti video arhīvu materiālu kadri no medicīnas darbinieku streikiem, mediķu un studentu ikdiena. Atklāti dažādi viedokļi gan par, gan pret slimnīcu reorganizāciju.
No tehniskajām niansēm tieši intervējamo personu tuvplāni, kad brīžiem redzama vien runātāja seja no acīm līdz lūpām, rada ilūziju par to cik ļoti runātājam sāp atklājamā tēma. Arī muzikālais fons ir tas,kas liek sirdij iekustēties un nepalikt vienaldzīgam pret to, kas tiek runāts uz ekrāna.
Skaudrā realitāte par naudu, kuras trūkums noved pie nāves vai hroniskās slimības pārvērš par akūtām. Filma "Hipokrāta zvērests" ir tā, kura būtu jānoskatās katram ierēdnim, kurš gatavs lemt par budžeta samazinājumu medicīnai vai jebkurai citai sfērai. Dodoties mājās savās domās apbrīnoju mediķu entuziasmu strādājot savā profesijā. Šādas filmas arī par citu jomu profesionāļiem ir nepieciešamas, jo tās, manuprāt, ļauj skatītājam kā cilvēkam saprast tos, kurus dažreiz tikai "nolej mēsliem".
Cik man zināms, tad šī filma būs pieejama DVD formātā, bet, ja kādam no šī bloga lasītājiem ir cita informācija, varat droši to norādīt komentāru sadaļā

svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Jūlija Juzika „Allāha līgavas”



Šī grāmata ir jaunas žurnālistes pētījums par čečenu sievietēm šahīdēm, jeb sievietēm-bumbām. Jūlija Juzika mēģina atklāt lasītājam kas ir sievietes-teroristes, kāpēc šīs sievietes uzspridzinās un kāda ir sieviešu vervēšanas shēma. Kā rakstījusi pati autore, par terorismu un čečeniem viņa uzdod tos jautājumus, kurus Krievijā neuzdod neviens. 2004. gadā „Allāha līgavas” tikusi izdota Krievijā, taču Krievijas Federālais drošības dienests esot ieteicies lielajiem veikaliem šo grāmatu pārdošanā neizlikt. Darbs tulkots un izdots vairākās citās valodās, tajā skaitā arī latviešu valodā. Nu, kad grāmata manā plauktā nogulējusi vairākus gadus, to izlasījusi esmu arī es.Es pat nezinu vai šo grāmatu aizvien vēl var nopirkt, es neatceros kāpēc to pirku es, bet, ja ir izlasīts, tad par to arī jāuzraksta.