Vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem labu laiku atpakaļ žēlojos par laika trūkumu visām vēlamajām dzīves norisēm un kā viens no tām tika pieminēta šī grāmata. Nu to esmu piebeigusi. Vārdam „piebeigusi” varētu šķist negatīva nokrāsa, taču tā nebūt nav. Piebeigusi tāpēc, ka ilgi tas nāca. Kā jau teicu iepriekš šis nav darbs, kuru var lasīt atpūšoties un nedomājot līdzi, smadzenes ir jātur saspringta visas 1000 lappuses. Citējot sevi : „Tā nav grāmata, kuru var palasīt vienkārši pirms iemigšanas smadzeņu atpūtai. Tā ir grāmata, kuras katrai lapai ir jāseko līdzi ar 100 % uzmanību. Tā ir grāmata, uz kuras lappušu malām ar zīmuli raksta piezīmes. Tā jābauda, jāgaršo, lēnām, kā trekns šokolādes deserts.” Ar šo darbu biju aizrāvusies tik ļoti, ka, neskatoties uz grāmatas gabarītiem, mēdzu to ņemt līdzi uz universitāti